Velomūzikas video Ērmaņu muižā

Šeit var noskatīties Velomūzikas ciemošanos Ērmaņu muižā - vimeo video

Velomūzika

Šajā vasarā uzreiz pēc līgošanas savu muzikālo piedzīvojumu uzsāka otrais Velomūzikas ceļojums.

Velomūzika ir mūziķu  Kaspara Tobja (Dzelzs Vilks), Jura Kroiča (Jauns Mēness), Kārļa Kazāka, Māra Bīmaņa un draugu grupas piedzīvojums, kura neatņemamas sastāvdaļas ir mūzika un velosipēdi. Ceļodami mūziķi iepazīstas ar īpašām vietām un vietējiem iedzīvotājiem. Mūziķu krājumā ir dziesmas, kas meklē vietas un brīžus, kad atdzīvoties klausītājos. Pagājušā gada piedzīvojumā tapušo filmu “Velomūzika”, pēc pirmizrādes LTV7, ikviens interesents var visā garumā noskatīties internetā bez atlīdzības.
"Velosipēds, daba, cilvēki un mūzika ļoti labi sader kopā- visas sastāvdaļas ļauj sajust viena otru, māca novērtēt un izbaudīt,”- stāsta pasākuma iniciators Kārlis Kazāks.
 Šogad Velomūzikas mūziķi un draugu pulciņš no Zilupes dodas iepazīt Latgali un Sēliju. Ceļojuma laikā paredzēts pabūt Vecslabadā, pie Rāznas, Daugavas lokos, Subatē, Ilūkstē un citur Latgalē un Sēlijā. 

Šo svētdien 18. augustā ceļotāji ierodas arī Ērmaņu muižā, kas atrodas tikai dažus desmitus kilometrus no Vidzemes un Latgales robežas.

Velomuzikālajam piedzīvojumam visērtāk sekot speciāli izveidotā sociālā tīkla kontā: twitter.com/Velomuzika.
 “Mūs drīkst meklēt, noķert un pievienoties- klausoties kādu no mūsu spontānajām uzstāšanās reizēm mežos, pieturās, vai it visur, kur vien mums sagribēsies, vai pabraucot kopā” - stāsta braucienu idejas autors.
 

Arī šogad Velomūzikas piedzīvojums tiks iemūžināts filmā, kuru veido Edgars Lūsiņš no “1000jūdžu” komandas.
 Velomūzikas dalībnieki aicina cilvēkus pastāstīt par interesantām vietām un cilvēkiem Jums apkārt, ne tikai Latgalē, bet visur Latvijā, jo jau tagad ir skaidrs, ka Velomūzika turpināsies. Visērtāk to paveikt www.pieraksti.com, sociālajā vietā Twitter vai mājas lapā www.kazaks.lv.

Lai visiem skaista un raiba vasara!

Zvaigžņotās nakts koncerts Debesu Akustika

Komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons

Ērmaņu muižā sestdien 10. augustā plkst. 22:00 notiks zvaigžņotās nakts koncerts "Debesu akustika". 

Visos laikos cilvēki ne tikai raudzījušies uz grēcīgo zemi, bet vienmēr pametuši acis augšup arī uz zvaigžņotajām tālēm. Arī mūzikas pasaules ļaudis veltījuši skaņdarbus Visuma objektiem un skaņās runājuši par to izraisītajiem notikumiem un emocijām. 

Koncertprogrammā Debesu akustika iekļauti izcilu mūsdienu komponistu radīti skaņdarbi, kas mūzikā atspoguļo planētas, zvaigznājus, to mijiedarbības un likumsakarības.

Pianists Uģis Krišjānis

Komponists un kontrabasists Kristaps Pētersons un viņa domubiedrs - pianists Uģis Krišjānis - izpildīs igauņu komponista un zvaigžņu pētnieka Urmasa Sisaska (1960) skaņdarbus no klaviercikla "Zvaigžņotā debess I (Ziemeļu debesjums)". Koncertā skanēs arī noslēpumainais “Ground” kontrabasam un elektronikai (autora Kristapa Pētersona izpildījumā). Koncertu noslēgs starptautisku atzinību ieguvušā Kristapa Pētersona kompozīcija "Debesu akustika" klavierēm, kontrabasam un aktierim.

Programmas sasaistes loma uzticēta gan Ludviga van Bēthovena, iespējams, slavenākajam skaņdarbam - "Mēnesnīcas sonātei", kuras fragmenti cementēs zvaigžņoto pasauli, gan misteriozā pārdomu pasaulē nokļūt palīdzēs elektroniskas intermēdijas, ko veidos DJ KRII.

Visi mīļi gaidīti Ērmaņu muižā, pat, ja līs lietus! Ņemiet līdzi siltas jakas, lietus mēteļus un cerēsim, ka debesis mums tomēr parādīs savas krītošās zvaigznes.

Vasaras lielais darbs sācies

1. jūlijā uzsākās jumta rekonstrukcijas darbi

Šovasar Ērmaņu muižā uzsācies pats galvenais darbs, lai muižu saglābtu un lai tā priecētu mūs vēl daudzus gadu desmitus. Muižai šovasar tiks veikts nesošo konstrukciju remonts, Pirmā pasaules kara laikā nojauktā tornīša atjaunošana un jauna jumta seguma ieklāšana. Būs jumts, būs muiža! Projektēja arhitekte Kristīne Veinberga un viņai palīdzēja Juris Zviedrāns. Paldies KKF par atbalstu skiču projekta izstrādei un portika kolonnu restaurācijai. Jumtam lielu daļa finansējuma mums piešķīruši Lauku Atbalsta Dienests LEADER programma, nedaudz mūs palutināja arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Paldies visiem! Vēl gan biedrībai ļoti jācenšas, lai savāktu līdzfinansējumu un jumts patiešām līdz ziemai greznotu muižu. 

Esam jau pabeiguši skursteņu galu pārbūvēšanu. Paldies Jānim, Robertam un Raitim par rūpīgo darbu un skaistajiem skursteņiem. Paldies visiem mūsu draugiem, kas mūs finansiāli atbalstīja, lai skursteņi taptu.

Ja varat mums palīdzēt paveikt šo tik ļoti nepieciešamo darbu, mēs būsim ļoti pateicīgi. Mākslinieki nākamajos koncertos stāvēs uz līdzenas terases grīdas, nevienam vairs nedraudēs uzgāzties frontona jumts un zālē spēcīga lietus laikā nepielīs pilni spaiņi. Ziedot var biedrībai "Ērmaņu muiža" ar norādi Ērmaņu muižas jumta rekonstrukcijai. Swedbanka LV85HABA0551034630979, Reģ. Nr. LV40008162368  

Vairāk par šīs vasaras darbiem var lasīt jaunajā Ērmaņu muižas rekonstrukcijas darbu dienasgrāmatā

Lietus meža dziesmas

Rihards Zaļupe

Svētdien, 2013. gada 12. maijā plkst. 16:00 Ērmaņu muižas zālē Sezonas atklāšanas koncerts "Lietus meža dziesmas". Kopējā muzikālā piedzīvojumā vienosies sitaminstrumentu virtuozs, viens no atraktīvākajiem perkusionistiem Latvijas mūzikas vēsturē Rihards Zaļupe un eneģeliski skanošo balsu vokālais ansamblis Anima Solla, kura kontā ir uzvaras nopietnos Starptautiskos festivālos un visaugstākā reputācija Latvijas mērogā.  

Anima Solla mājas lapā lasām: Vokālā grupa Anima Solla dibināta 1998. gadā Jumpravā, kopš vokālās grupas dibināšanas to vada Mārīte Puriņa. Šobrīd grupas sastāvā ir sešas dalībnieces vecumā no 19 līdz 24 gadiem. Anima Solla vienlaikus iestudē trīs dažādas koncertprogrammas – garīgo mūziku, latviešu komponistu skaņdarbus un latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī džeza un populāro mūziku. Vokālā grupa koncertē galvenokārt a cappella, kā arī ar instrumentālu pavadījumu. 

Anima Solla regulāri radoši sadarbojas ar komponistiem, īpaši ar pasaulē daudz skanošo kora un sakrālās mūzikas komponistu Rihardu Dubru. Novatoriskus jaundarbus ansamblim veltījis pats Rihards Zaļupe un arī viens no koncerta organizētājiem Uģis Prauliņš. Izskanēs Ķiršu madrigāls (Riharda Dubras mūzika, Imanta Ziedoņa vārdi), Roka ar puķu pušķi (Riharda Dubras mūzika pēc vācu gleznotājas Paulas Modersones –Bekeres gleznas motīviem),  Cik pie tevis ir savādi silti (Riharda Dubras mūzika, Ojāra Vācieša vārdi), Putns ar zīda asti (Riharda Dubras mūzika, Ojāra Vācieša vārdi), Gavilēšana (Uģa Prauliņa mūzika, latviešu tautasdziesmu vārdi), Vakardziesmas (Uģa Prauliņa mūzika, latviešu tautasdziesmu vārdi), Trīs lietus meža dziesmas (Riharda Zaļupes mūzika).

Anima Solla

Koncertā varēsim redzēt un dzirdēt apjomīgu sitaminstrumentu, iespējams, varētu dēvēt par uz Āfrikas tradīcijām Vidusamerikā izveidojušos (ksilofonam līdzīgo un vibrafonam radniecīgo) vālīšu instrumentu ķēniņu – marimbu, kuru tās skanējuma un tehnisko iespēju dēļ aizvien vairāk izmanto mūsdienu komponisti un atskaņotājmākslinieki. Riharda Zaļupes izpildījumā dzirdēsim paša meistara komponētos skaņdarbus - Future un Ghotic (1. un 3. daļa no skaņdarba Elektro Simfonia), Sarabanda no 1. Svītas Marimbai solo Sol mažorā un japāņu komponista Takatsugu Muramatsu skaņdarbs Land (Zeme).

Ieeja par ziedojumiem
Koncertu atbalsta
Valsts Kultūrkapitāla fonds

1913. gads

Prauliņu ģimene - Olga, Teodors, Alfrēds, Marta un Kārlis,
centrā sēž Kristīne un Dāvis, foto uzņemts ap 1903. gadu

2013. gads Prauliņu ģimenei ir nozīmīgs gads, jo šajā gadā aprit 100 gadu kopš Prauliņu dzimta saimnieko Ērmaņu muižā. Dāvja Prauliņa ģimene 1913. gadā no Babeckas muižas pārcēlās uz Ērmaņu muižu, to rentējot no muižas toreizējā saimnieka - Apes brīvkunga Aksela fon Delviga. Dāvim (1843.-1932.) kopā ar viņa sievu Kristīni (1858.-1935.) bija pieci bērni - Kārlis (1878.-1946.), Marta (1881.-1974.), Teodors (1884.-1958.), Olga (1887.-1974.) un  Alfrēds (1891.-1842.). Bērni jau bija pieauguši un līdz ar vecākiem uz Ērmaņu muižu pārbrauca tikai vecākais, neprecētais dēls Kārlis un jaunākais dēls Alfrēds. Vecākā meita Marta bija jau vairākus gadus kā precējusies, bet jaunākajai Olgai 1913. gadā tika rīkotas kāzas, toties vidējais dēls Teodors bija pabeidzis mācības un uzsācis patstāvīgas darba gaitas.

Kāds izskatījās 1913. gads, dzīvojot Ērmaņos? Kas varēja interesēt Prauliņu ģimeni, kādiem notikumiem viņi sekoja līdzi?

1913. gada 5. februārī notika A.Rubinšteina
operas "Dēmons" pirmizrāde,
attēlā Fjodora Šaļapina portrets
operas "Dēmons" titullomā Sanktpēterburgā

Vecākajam brālim Kārlim 1913. gadā bija 35 gadi un, lai arī viņš bija galvenais saimniecības darbu vadītājs muižā, viņš ļoti mīlēja mūziku. Kārlis mācēja spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un bija savācis iespaidīgu mūzikas instrumentu kolekciju. Pārbraucot dzīvot uz Ērmaņu muižu, Kārlim beidzot bija izdevība spēlēt ērģeles, cik bieži vien viņš vēlējās, jo Ērmaņos tādas bija. Viņu noteikti iedvesmoja un radīja lepnuma sajūtu pirmās latviešu operas trupas - Pāvula Jurjāna Latviešu operas nodibināšana 1912. gada nogalē. Varbūt viņš 1913. gada 5. februārī apmeklēja Friča Baginska latviskoto Antona Rubinšteina operas "Dēmons" pirmizrādi Rīgā un izdzīvoja aizraujošu stāstu par kaisli, vientulību un pēdējo izmisīgo mēģinājumu mīlēt, klausoties Jāņa Korneta baritonā.

Vecākajai no māsām, 32 gadus vecajai Martai jau bija ģimene, un viņa dzīvoja Lazdonā, Madonas apriņķī. Marta bija precējusies ar tautskolotāju Pēteri Medni un audzināja septiņgadīgo dēlēnu Haraldu. Tomēr Martas 1913. gada lielais notikums bija meitas  Ritas piedzimšana 29. aprīlī. Viņas vīrs Pēteris bija ļoti aizņemts un sabiedrisks cilvēks, viņš ne tikai strādāja par skolotāju, bet arī vadīja Lazdonas draudzes kori un bija tās ērģelnieks. Martai 1913. gads izvērtās par ļoti piepildītu gadu, rūpes un mīlestību bija jāvelta ne tikai mazajiem bērniem, bet arī jāatbalsta vīrs, organizējot skolotāju kursus, kas notika Lazdonā 1913. gada vasarā.

1913. gadā Rabindranats Tagore saņēma
Nobela prēmiju literatūrā

Teodoram 1913. gadā bija 29 gadi, viņš Pleskavas guberņas Porhovas Lauksaimniecības skolā bija izmācījies par mežzini. Uzreiz pēc skolas pabeigšanas Teodoram turpat Plaskavas guberņā tika piedāvāta muižas pārvaldnieka vieta, kuru viņš pieņēma. Līdz 1916. gadam Teodors strādāja Krievijā, bet tad atgriezās pie ģimenes Ērmaņu muižā. 1913. gadā meža platības Latvijā nebija lielas, tās aizņēma tikai 28% no kopējās teritorijas un turpmākajos gados turpināja samazināties, pieaugot aramzemes platībām. Teodors mīlēja mežu, putnus un literatūru. Stāsta, ka viņš mācējis pēc dziesmas atpazīt ikvienu mazputniņu un ka citējis no galvas neskaitāmas sava iemīļotā dzejnieka Puškina dzejas.  Turpat Vidzemē, Burtnieku pusē Lizdēnu muižā saimniekoja vācbaltiešu ornitologs Haralds Loudons, kurš 1907. gada 20. aprīlī apgredzenoja pirmo putnu Latvijā. Viņš turpināja aktīvi apgredzenot putnus un aizsāka pirmos Vidzemes un Latgales putnu migrācijas pētījumus, tos pārtraucot tikai 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam. 1913. gadā Loudons apgredzenoja 185 putnus, no tiem 58 mājas strazdus. Lai vieglāk tos būtu apgredzenot, tika veidoti speciāli strazdu būrīšu parauglaukumi. Varbūt Teodors 1913. gadā, ciemojoties pie vecākiem, izgatavoja vairākus strazdu būrīšus un tos izvietoja Ērmaņu muižas apkārtnē, bet varbūt apmeklēja Rīgas zooloģisko dārzu, lai apskatītu pēc Hāgenbeka zooloģiskā dārza lauvu grotas parauga izbūvēto un 5. jūnijā pabeigto pastaigu laukumu, kurā bija izlaistas līdz šim iekštelpās turētās lauvas? Jūnijā zoodārzs kā dāvinājumu bija saņēmis arī divus leduslāčus, bet janvārī no Indoķīnas ar tvaikoni "Zigfrīds" bija atvesta melnā pantera, Malajas lācis, 4 mērkaķi, pelikānu pāris un bruņurupuči. Visa Latvija steidzās uz zoodārzu aplūkot eksotiskos dzīvniekus. Bet varbūt viņš nopirka un izlasīja pirmos, 1913. gadā latviešu valodā tulkotos Rabindranata Tagores dzejoļus, jo tieši šajā gadā dižais Indijas dzejnieks saņēma Nobela prēmiju literatūrā un kļuva slavens visā pasaulē, arī Latvijā.

Jaunākā māsa Olga, kurai bija 26 gadi, 1913. gadā svinēja kāzas. Viņas līgavainis Oskars Rušmanis pildīja solījumu, kas bija dots 1912. gadā, un brauca pakaļ savai līgavai uz Vladivostoku. Tur Olga bija nolīgta uz vienu gadu, lai strādātu par mājturības instruktori. Viņa bija beigusi Jaunavu biedrības meiteņu amatniecības skolu Rīgā un kā instruktore aktīvi piedalījās dažādu Lauksaimniecības biedrību organizētajos mājturības kursos visā Latvijā, mācot klāt galdu, kopt lopus, dārzus un vadīt saimniecību. Lai arī kāzas ir katras sievietes viens no galvenajiem notikumiem dzīvē, viņa noteikti bija informēta par Lauksaimniecības Centrālbiedrības 1912. gada 15. marta lēmumu Vidzemē Priekuļu muižā dibināt valstij piederošu izmēģinājuma lauku. Lēmums tika īstenots 1913. gada 23. aprīlī, kad 44 ha lielajā Birzes māju lauku teritorijā tika izveidota Cēsu izmēģinājumu stacija (tagad Priekuļu laukaugu selekcijas institūts). Jau 1913. gada vasarā Jāņa Lūkes vadībā tika uzsākta dažādu mēslošanas, augu sekas un lopbarības kultūru audzēšanas jautājumu risināšana.

Serbu karavīri 1913. gadā Otrā Balkānu kara laikā

Jaunākais no visiem brāļiem un māsām 22 gadīgais Alfrēds 1913. gadā vēl nezināja, ka jau pēc gada tiks iesaukts Krievijas impērijas armijā, lai cīnītos 1. pasaules kara frontēs, un ka viņš kļūs par karavīru visu savu atlikušo mūžu. Viņš nezināja, ka Otrais Balkānu karš, kas sākās un beidzās 1913. gadā jau iezīmēja Pasaules kara tuvošanos. Viņš iespējams 1913. gadā ar sajūsmu uzņēma un priecājās līdz ar vidzemnieku, dzejnieku un rakstnieku Kārli Skalbi, kurš tika atbrīvots no cietuma, jo 1913. gadā  tika amnestēti visi 1905. gada revolūcijas aktīvisti. Pēc ģimenes nostāstiem Alfrēds vēl puika būdams jau 1905. gadā alkatīgi klausījās drosmīgajās runās un jaunajās idejās, jau puika būdams bija gatavs ņemt ieroci un doties kopā ar vīriem cīņā. Turklāt prieku par atbrīvošanu papildināja Kārļa Skalbes cietumā sarakstīto pasaku krājuma "Ziemas pasakas" izdošana.

Zvaigznes Ērmaņu muižā

Herta Hansena un Sniedze Prauliņa gatavojas koncertam,
foto Ainārs Paukšēns

Sniedzes Prauliņas un Hertas Hansenas koncerts Zvaigznes dienas priekšvakarā (sestdien, 5. janvārī) pulcēja pilnu zāli apmeklētāju Petit Godin krāsniņas mīlīgajā siltumā. Pastāvīgie apmeklētāji no tuvējās apkārtnes, pilsētas, novada un arī interesenti no Gulbenes, Cesvaines, Garkalnes, Rīgas un Ogres – nereti savienojot ar ekskursiju un skaistās apkārtnes ainavu baudījumu plkst. 16:00 atvēra savas sirdis franču un itāļu mūzikas visdažādākajām niansēm.

Sniedze Prauliņa, foto Ainārs Paukšēns

Herta Hansena, foto Ainārs Paukšēns

Kloda Debisī slavenā 'Fauna diendusas' melodija un impresionistiskās harmonijas patiesi aizveda uz brīdi dabas un vecā labā fauna snaudas pasaulē. Kā spilgts kontrasts ieskanējās viens no XX gs. modernisma 'atslēgas' skaņdarbiem Lučāno Berio “Sekvence Nr.1” flautas solo, kas prasa izcilas tehniskas spējas un psiholoģisku raksturu momentālu pārslēgšanos, reizēm tajā izdzirdējām arī Berio 'priekšteča' Olivjē Mesiāna – komponista un putnu balsu intonāciju iemiesotāja līdzīgas intonācijas. Koncertu noslēdza Paula-Agrikola Ženina asprātīgā fantāzija par Dž. Verdi “Traviatu”, kurā abas mākslinieces vienojās pacilājošā priekā, polifoniskās piebalsis kopā ar melodijām izveidoja īpašu tembru 'ķīmiju', kuras iejūsmināja skatītāju labsajūtu līdz ar visjaunākajiem klausītājiem.

Kopumā izcēlās pianistes Hertas Hansenas delikātais piesitiens un pieredzējusī, patīkamā skaņas veidošanas māksla – “Rīgas” klavieres skanēja tembrāli bagāti, bez ārišķības, kā arī flautistes Sniedzes Prauliņas talants ceru atraisīsies arī nākošajos dueta koncertos pēc nedēļas Itālijā. U.P.

Uģis Prauliņš, foto Ainārs Paukšēns

Pirms koncerta, foto Ainārs Paukšēns