Portika logs

Portika logs

pirmdiena, 2019. gada 30. septembris

Sezonas 2019 noslēguma koncerts

Sestdien 5. oktobrī 19:00 Ērmaņu muižas Sezonas 2019 noslēguma koncerts un gleznotāja Edmunda Lūča piemiņas izstādes slēgšana. 













Muzicēs unikālais igauņu multiinstrumentālists Silver Sepp

Silver Sepp savdabīgajā mūzikā savijas mūsdienīgais ar pirmatnīgo. Kā vientuļš klejojošs trubadūrs viņš izdzied stāstus par nerimtīgām alkām, dvēseles mieru, eroziju, ziedēšanu un mājām. Silver Sepp neizmanto tradicionālus un visiem pazīstamus mūzikas instrumentus, jo ikviena lieta (ja tikai tā var skanēt) viņa rokās kļūst par instrumentu. Tie ir visdažādākie ikdienas priekšmeti, kurus viņš atrod savās lauku mājās -  veci darbarīki, veļas bļodas, velosipēda riteņi, stieņi, kanalizācijas caurules un citi priekšmeti. Silver Sepp ir spēlējis vairākās labi zināmās igauņu folka grupās un sniedzis koncertus visā Eiropā un Ziemeļamerikā. 

Saknes debesīs

svētdiena, 2019. gada 18. augusts

Kokle & Ximbomba

Sestdien 24. augustā 19.00 Ērmaņu muižā Baleāru salu un Latvijas skaņu sasaukšanās "Kokle & Ximbomba. Identitātes". Muzicē prof. Biel Majoral (ximbomba, vokāls), Biruta Ozoliņa (kokle, vokāls), Miquel Brunet (taustiņinstrumenti, ģitāra) un Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti, vokāls, kokle).



Koncerta nosaukums „Kokle & Ximbomba“ simbolizē mūsu draudzības tiltu starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem mūsdienu sabiedrības kontekstā. 
Latvijai visraksturīgākais tautas instruments ir kokle, kas visdažādākajos veidos un nosaukumos ir tipisks Baltijas jūras ziemeļaustrumu krastu tautām. 
Ximbomba(izr. čim'bomba) ir Baleāru salu tradicionāls saviesību instruments, kurš akcentē dziesmas ritmu un pieder t. s. frikcijas bungu tipam (līdzīgi kā cuica vai Rommelpot). 

Koncerta mērķis ir ietvert tradicionālo mūsdienu sabiedrībā bez muzeja sajūtas. Interaktīvi sasauksies Latvijas novadu (arī Malienas leivu) un Baleāru salu folkloras motīvi. 
Baleāru salu folklora ir neticami bagātīga un izsekojami sena – tajā ieausts feniķiešu, sengrieķu, romiešu, arābu kultūras mantojums, kuru šodien var saklausīt īpašā intonēšanas un smalku izrotājumu vokālā mākslā. 
Majorkas nosaukums cēlies no latīņu insula maior(lielā sala), mūsdienu tautas valoda ir katalāņu, oficiālā valsts valoda – spāņu.



Pasākumu finansiāli atbalsta Alūksnes novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāls.




pirmdiena, 2019. gada 5. augusts

Jānis Laurs un Herta Hansena


Sestdien 2019. gada 10. augustā 19.00 Ērmaņu muižā uzstāsies izcilie mūziķi Jānis Laurs (čells) un Herta Hansena (klavieres). Romantiskās mūzikas programmā skanēs Šūmanis, Plakidis un Brāmss.
Šī ir vēl viena no šīsvasaras iespējām Ziemeļaustrumu Vidzemē klausīties pieredzējušu meistaru spēli un patiesas mūzikas atklāsmes.

Čellists Jānis Laurs ir spēlējis nozīmīgākajos Austrālijas orķestros un kamersastāvos – Melburnas simfoniskajā orķestrī, bijis galvenais čellists Adelaides simfoniskajā orķestrī, New England Ensemble, izcilā Austrālijas stīgu kvarteta un Elder Piano Trio mūziķis, kā arī uzstājies solokoncertos, koncertturnejās Austrālijā, Eiropā, Amerikā, Āzijā.

Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas asociētā profesore Herta Hansena ir viena no visprasmīgākajām un iejūtīgākām koncertmeistarēm, aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece. Piedalījusies un ieguvusi balvas starptautiskos konkursos. Saņemta Lielā Mūzikas balva 2013 par izcilu darbu ansamblī un JVLMA / LMT Gada balva mācībspēkam 2018.




Koncerts divās daļās.

Herta Hansena

otrdiena, 2019. gada 23. jūlijs

Folkloras kopas Tarkšķi dziesmu burtnīca

Šogad Danču Etnonakts jaukākai kopā dziedāšanai esam sagatavojuši un izdevuši folkloras kopas Tarkšķi dziesmu burtnīcu, kas apvieno astoņas tautas dziesmas Kristīnes Kareles apdarē.

Jau šo sestdien, 27. jūlija vakarā, 19.00 tiekamies Ērmaņu muižā, lai izdejotu visjautrākos latvju deju soļus un izdziedātu lustīgākās Tarkšķu dziesmas!



Burtnīcai dziesmas izvēlējās folkloras kopas Tarkšķi vadītāja Kristīne Karele, notis pārrakstīja mūziķis Jānis Amantovs, burtnīcai dizainu un maketu sagatavoja māksliniece Dace Liepa. Lai mums jautri un skanīgi!

Danču Etnonakts 2019 dziesmu burtnīcas izdošanu atbalsta


ceturtdiena, 2019. gada 4. jūlijs

Danču Etnonakts 2019



Sestdien 27. jūlijā Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi - folkloras kopa Tarkšķi no Iecavas. Sākums 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve.

Tarkšķi pulcē gan bērnus, gan jauniešus, kas vēlas apgūt visdažādāko tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāt, dancot un pašiem izgatavot ne tikai savus tautas tērpus un rotājumus, bet arī savus mūzikas instrumentus. Tarkšķu vadītāja Kristīne Karele par savu sirdsdarbu uzskata folkloras mācīšanu bērniem. Vņa savulaik ieguvusi Lielo folkloras gada balvu. Iecavas ļaudis par viņu teic: „Ja katram Latvijas novadam būtu tāds cilvēks, kāda mums ir Kristīne, tad latviskās tradīcijas, dainas, dziesmas un dejas nekur nepazustu!” Kristīnei esot īpašas dotības ievibrēt pat gaisu sev apkārt latviešu tautasdziesmu četrrindēs. Ar viņu kopā nevarot nedziedāt, jo Kristīnei esot dotības „aplipināt ar folkloru”. Bērni viņu mīlot un „līpot kā mušas pie medus poda”.  (Baiba Palkavniece, Iecavas novada bērnu un jauniešu folkloras kopa "Tarkšķi")



Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Valsts meži, Vidzemes reģions



trešdiena, 2019. gada 29. maijs

Igauņu nakts Ērmaņu muižā

 Šogad 28. maijā Ērmaņu muižā tika atzīmēti 100 gadi kopš Latvijas 1919. gada atbrīvošanas cīņu notikumiem muižā.

Tieši pirms 100 gadiem Igaunijas kavalērija no Ērmaņu muižas izdzina Sarkanās armijas karaspēka daļas. Muižas ēka tiešām ir dzimusi "laimes krekliņā", jo izdzīvoja igauņu lielgabalu zalvju šāvienus. "Sarkanie" haotiski atkāpās un pameta muižu. Vakarā muižas īpašnieks Alfrēds Prauliņš (Latvijas armijas leitnants) igauņiem par godu sarīkoja dzīres un siltu uzņemšanu. Nākamajā dienā igauņi turpināja uzbrukumu, padzenot "sarkanos" no Jaunannas.

Atzīmējot šo notikumu 100. gadu, pie mums Ērmaņu muižā ciemojās Igaunijas jātnieku grupa, kas par godu savas valsts kavalērijas cīņām Latvijā, šogad izceļo vēsturisko cīņu ceļu. Ērmaņu muiža bija otrās naktsmājas grupas ceļojumā uz Jēkabpili, kur pirms 100 gadiem noslēdzās Igaunijas karaspēka atbalstošais uzbrukums. Šorīt igauņu jātnieki devās tālāk uz Liteni, savu nākamo pieturas punktu. Lai viņiem brīnišķīgs ceļojums!

Tikko jātnieki ir nokāpuši no zirgu mugurām, zirgi steidzas plūkt zāli



Zirgiem jau laicīgi tika ierīkoti improvizēti aploki,
kuros tiem atpūsties nakts laikā

Tā kā zirgi bija no dažādiem staļliem, tad katrai kompānijai tika ierīkots
atsevišķs aploks 


Uzņēmīgie igauņu ceļotāji vakara atpūtā pie ugunskura

29. maija rīts, mirklis pirms došanās ceļā










Laimīgu ceļu!


svētdiena, 2019. gada 5. maijs

Ērmaņu muižas Sezonas 2019 atklāšana

 

Sestdien 18. maijā plkst. 18.00 Ērmaņu muižas 
Sezonas 2019 atklāšanas koncerts FOLIJAS un gleznotāja Edmunfa Lūča piemiņas izstādes atvēršana. 
Muzicēs Ieva Nīmane (koka pūšaminstrumenti), Pēteris Vaickovskis (pozitīvērģeles) un Ainārs Paukšēns (viola da gamba). Programmā Ortiss, Marē, Valderabano, Korelli un anonīmu komponistu darbi. Roterdamas Erasma darba "Muļķības slavinājums" (1509.) fragmentus lasīs Uģis Prauliņš. 

Folijas - renesanses un baroka laika mūzika, ko varētu salīdzināt ar mūsdienu blūzu. Skaņdarba uzbūves pamatā ir kāda melodiskā tēma un nemainīgs, atkārtots harmoniskais pamats, kas dod iespēju brīvai improvizācijai. Uzplaukumu folijas piedzīvoja 16.-17. gadsimtā.

Viens no vārda Folija tulkojumiem ir muļķība, kuru tik lieliski aprakstījis Roterdamas Erasms, viens no izcilākajiem renesanses domātājiem, teologiem un rakstniekiem. “Muļķības slavinājums”  asprātīgi un kodolīgi izzobo visiem laikiem un visām tautām raksturīgus netikumus, nejēdzīgas tradīcijas, absurdas situācijas un pastāvošos trūkumus.

LUCE, Edmunds Lūcis (1959 - 2017), gleznotājs, vairākkārtējs Venēcijas bienāles dalībnieks, darbi nozīmīgās izstādēs Šveicē, Francijā, Krievijā, Ķīnā, Vācijā; mūsu draugs, Ērmaņu muižas atbalstītājs un biedrības biedrs, sava gleznošanas entuziastu pulciņa izveidotājs, erudīts mākslas pazinējs, kolekcionārs, iedvesmotājs. 

Edmunds Lūcis Venēcijā
Pasākumu atbalsta VKKF