Esi draugs un ziedo!

Bēniņos tagad smaržo koks

Biedrība "Ērmaņu muiža" vēlas uzrunāt savus draugus un līdzjutējus, kuriem rūp Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm. Paldies visiem ziedotājiem, kas mums palīdzēja atjaunot skursteņus un jumta tornīti. Muiža ar Jūsu palīdzību ir atguvusi daļu savas cienības. Kā norisa rekonstrukvijas darbi muižā var paskatīties šeit.

Tuvojas Ziemassvētku laiks, kad mēs viens otram dāvinām nelielas dāvaniņas. Mums muižā vislabākā dāvana ir Jūsu palīdzība atjaunošanai. Paldies visiem, kas mūs mīl un atbalsta. Jūs varat ziedot, naudu pārskaitot uz biedrības Ērmaņu muiža kontu Swedbankā: LV85HABA0551034630979, reģistrācijas Nr. LV40008162368

Muiža ar tornīti atguvusi daļu cienības, bet muiža var izskatīties
vēl skaistāka, kad atjaunos fasādes

Kungu mājas restaurācijas un konstrukciju glābšanas skiču projekta 1. kārta

Kristīnes Veinbergas zīmējums

Laikā no 2010. gada augusta līdz novembrim ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu SIA "LDU" izpētes un projektēšanas birojs "Kroks" veica Ērmaņu muižas jumta shematisko uzmērīšanu, konstrukciju datēšanu un defektu shēmas izstrādi. Galvenais uzdevums bija sagatavot materiālus jumta glābšanas darbiem, paredzot rekonstruēt arī zudušo torni. Darbus izpildīja arhitektes Dita Lapiņa, Kristīne Veinberga un celtniecības arheologs Juris Zviedrāns.

Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija Ērmaņu muižā

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2010. gadā Ērmaņu muižā tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Darbus veica SIA “LDU” Izpētes un projektēšanas birojs “Kroks”. Inventarizācijas darbus izpildīja arhitekte Dita Lapiņa un māksliniece Ināra Cine, piedaloties celtniecības arheologam Jurim Zviedrānam. Arhitektu slēdziens - "Ērmaņu muižas kungu namu par kungu māju varētu saukt nosacīti. Spriežot pēc plānojuma,arhitektoniskā risinājuma un apdares liecībām, šī ēka sākotnēji nav bijusi domāta kā dzīvojamā ēka, bet paredzēta atpūtai un izpriecām. Uz to norāda arī tornis jumta vidusdaļā, uz kuru vedušas kāpnes un kurā ir bijis skatu laukums. Koka ēkas ārējais tēls ar sešu kolonu portiku, torni un dekoratīvajām logu ailām līdz grīdas līmenim bija iespaidīgs. Galvenā fasāde, kas pavērsta pret lielceļu, ir bijusi kā dekorācija, ņemot vērā aklo logu galvenās fasādes kreisajā pusē. Ir domāts par to, lai ēka no ceļa labi izskatītos. Otras šāda tipa ēkas Latvijā nav. Arī konstrukcijās konstatēti dažādi risinājumi, kādi citur Latvijā nav sastopami – koka sienu kopējais biezums 40 cm, logu ailas ar slīpām malām, spāres saišķis stiprināts vienu otrā iespīlējot, kolonu uzbūves princips ar gredzeniem ap statni un naglotajām līstēm. Nav zināma vēl cita koka klasicisma ēka ar gropēto šindeļu jumta segumu. Reta parādība šī perioda celtnēm ir torņi un logu ailas līdz grīdas līmenim." (Juris Zviedrāns)

Zvaigžņotās nakts koncerts

2011. gada 13. augustā notika šīs vasaras otrais klasiskās mūzikas koncerts Ērmaņu muižā. Klausītāji tika aicināti izbaudīt mūzikas burvību un vērot krītošās zvaigznes, pilnmēnesim slēpjoties aiz muižas skursteņiem. Skanēja renesanses, klasicisma, romantisma, impresionisma laikmetu un mūsdienu komponistu skaņdarbi ar nakts, zvaigžņu un mēnesnīcas tematiku. Lai arī krītošo zvaigžņu kulminācijas nakts bija 12. augusts, arī šajā naktī klausītājus apbūra ne viens vien Svifta-Tatla komētas degošais puteklis, kā šo debess parādību skaidro astronomi. Klausītāji, sagūluši uz savām līdzi ņemtajām segām un spilveniem vai sasēduši vienkāršos koka sēdekļos, baudīja silto nakti. Muzicēja Sniedze Prauliņa (flauta, balss), Maija Kļaviņa (flauta), Līga Paegle (taustiņinstrumenti, balss), Undīne Balode (čells), Ivars Cinkuss (klavesīns, balss) un Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti, balss). 

Tiek uzstādīts līdzi atvestais klavesīns

Muzicē Uģis Prauliņš (no kreisās), Ivars Cinkuss, Sniedze  Prauliņa un Līga Paegle,
foto Sandra Apine (Malienas ziņas)

Klausītāji pie Nāriņas, foto Sandra Apine (Malienas ziņas)

Itāļu XVII gs. baroka mūzikas koncerts Ērmaņu muižā 14. maijā 2011. gadā

Ērmaņu muižā ar Alūksnes un Apes novada fonda atbalstu notika itāļu baroka laikmeta mūzikas koncerts. Ar šo notikumu tika uzsākta Ērmaņu muižas klasicisma centra darbība. Koncertā muzicēja LNSO mākslinieki Ainārs Paukšēns (viola da gamba un čells) un Raimonds Melderis (vijole), kā arī komponists Uģis Prauliņš (klavesīns).

Ērmaņu muiža līdz ar Alūksnes (Marienburga) pilsnovadu iekļāvās Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla īpašumos. Fītinghofu ģimene cienīja mūziku un mākslu un kļuva par ietekmīgiem mākslas patroniem 18. gadsimta Livonijā. Oto Hermanis fon Fītinghofs Rīgā nodibināja un uzturēja teātri un pirmo simfonisko orķestri mūsdienu izpratnē. Viņa meita Anna Margarēta fon Brauna mācījās klavierspēli pie Ludviga van Bēthovena, kurš savai skolniecei veltīja vairākus darbus. Starp tiem ievērojamās 3 klaviersonātes op.10, kurās attīstījās Bēthovenam raksturīgās dramatiskā romantisma stila līnijas.

Mūziķi Raimonds Melderis (no kreisās), Uģis Prauliņš un Ainārs Paukšēns  gatavojas koncertam

Zāle sagatavota koncertam

Vestibilā uz sienas tika projecēti izcilu 17. gadsimta gleznotāju darbi

Lāčplēša diena Ērmaņu muižā

2011. gada 11. novembrī Ērmaņu muižā tika atzīmēta Lāčplēša diena, pieminot Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Alfrēdu Prauliņu.  Alfrēds Prauliņš ir piedalījies Ziemassvētku kaujās Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.  Aleksandrs Grīns savā darbā 'Dvēseļu putenis' raksta - "Jau aizsniegts sniega ceļs, gar kuru skriešus vēršas ķēdē rotas, bet vāciem ložmetēji ņemti līdzi - un ķēdei piespiež lodes nogulties. 
      Tām sīvi atbild strēlniekbises, viņu ložmetēji nāk šurpu, un, steigdamies ar lielu skubu silā, zūd kreisā spārna priekšā ienaidnieks. Tak centrā un pa labi tas vēl turas, un tiešā uzbrukumā grūti skriet, jo kāpu starpā ir zema snigusi pļava. 
      Pa labi straujā lūša lēcienā tiek pļavai pāri pirmā rota - Prauliņš viņu vada, un mazais Nazarenoks uzticīgi turas viņam līdz.
      Ar lielu sparu rota iebrāzusies vācu rindās - un trīspadsmit krievu gūstekņi top atkal brīvi. Naidnieks ir iesākumā apmulsis. Tad saņemas, sāk prauliņiešus apņemt biezas vācu ķēdes, un pēc pusstundas rotai jāiet atpakaļ, līdzvedot atbrīvotos krievus un vāciem ņemto ložmetu."