Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2010. gadā Ērmaņu muižā tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Darbus veica SIA “LDU” Izpētes un projektēšanas birojs “Kroks”. Inventarizācijas darbus izpildīja arhitekte Dita Lapiņa un māksliniece Ināra Cine, piedaloties celtniecības arheologam Jurim Zviedrānam. Arhitektu slēdziens - "Ērmaņu muižas kungu namu par kungu māju varētu saukt nosacīti. Spriežot pēc plānojuma,arhitektoniskā risinājuma un apdares liecībām, šī ēka sākotnēji nav bijusi domāta kā dzīvojamā ēka, bet paredzēta atpūtai un izpriecām. Uz to norāda arī tornis jumta vidusdaļā, uz kuru vedušas kāpnes un kurā ir bijis skatu laukums. Koka ēkas ārējais tēls ar sešu kolonu portiku, torni un dekoratīvajām logu ailām līdz grīdas līmenim bija iespaidīgs. Galvenā fasāde, kas pavērsta pret lielceļu, ir bijusi kā dekorācija, ņemot vērā aklo logu galvenās fasādes kreisajā pusē. Ir domāts par to, lai ēka no ceļa labi izskatītos. Otras šāda tipa ēkas Latvijā nav. Arī konstrukcijās konstatēti dažādi risinājumi, kādi citur Latvijā nav sastopami – koka sienu kopējais biezums 40 cm, logu ailas ar slīpām malām, spāres saišķis stiprināts vienu otrā iespīlējot, kolonu uzbūves princips ar gredzeniem ap statni un naglotajām līstēm. Nav zināma vēl cita koka klasicisma ēka ar gropēto šindeļu jumta segumu. Reta parādība šī perioda celtnēm ir torņi un logu ailas līdz grīdas līmenim." (Juris Zviedrāns)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru