1913. gads

Prauliņu ģimene - Olga, Teodors, Alfrēds, Marta un Kārlis,
centrā sēž Kristīne un Dāvis, foto uzņemts ap 1903. gadu

2013. gads Prauliņu ģimenei ir nozīmīgs gads, jo šajā gadā aprit 100 gadu kopš Prauliņu dzimta saimnieko Ērmaņu muižā. Dāvja Prauliņa ģimene 1913. gadā no Babeckas muižas pārcēlās uz Ērmaņu muižu, to rentējot no muižas toreizējā saimnieka - Apes brīvkunga Aksela fon Delviga. Dāvim (1843.-1932.) kopā ar viņa sievu Kristīni (1858.-1935.) bija pieci bērni - Kārlis (1878.-1946.), Marta (1881.-1974.), Teodors (1884.-1958.), Olga (1887.-1974.) un  Alfrēds (1891.-1842.). Bērni jau bija pieauguši un līdz ar vecākiem uz Ērmaņu muižu pārbrauca tikai vecākais, neprecētais dēls Kārlis un jaunākais dēls Alfrēds. Vecākā meita Marta bija jau vairākus gadus kā precējusies, bet jaunākajai Olgai 1913. gadā tika rīkotas kāzas, toties vidējais dēls Teodors bija pabeidzis mācības un uzsācis patstāvīgas darba gaitas.

Kāds izskatījās 1913. gads, dzīvojot Ērmaņos? Kas varēja interesēt Prauliņu ģimeni, kādiem notikumiem viņi sekoja līdzi?

1913. gada 5. februārī notika A.Rubinšteina
operas "Dēmons" pirmizrāde,
attēlā Fjodora Šaļapina portrets
operas "Dēmons" titullomā Sanktpēterburgā

Vecākajam brālim Kārlim 1913. gadā bija 35 gadi un, lai arī viņš bija galvenais saimniecības darbu vadītājs muižā, viņš ļoti mīlēja mūziku. Kārlis mācēja spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un bija savācis iespaidīgu mūzikas instrumentu kolekciju. Pārbraucot dzīvot uz Ērmaņu muižu, Kārlim beidzot bija izdevība spēlēt ērģeles, cik bieži vien viņš vēlējās, jo Ērmaņos tādas bija. Viņu noteikti iedvesmoja un radīja lepnuma sajūtu pirmās latviešu operas trupas - Pāvula Jurjāna Latviešu operas nodibināšana 1912. gada nogalē. Varbūt viņš 1913. gada 5. februārī apmeklēja Friča Baginska latviskoto Antona Rubinšteina operas "Dēmons" pirmizrādi Rīgā un izdzīvoja aizraujošu stāstu par kaisli, vientulību un pēdējo izmisīgo mēģinājumu mīlēt, klausoties Jāņa Korneta baritonā.

Vecākajai no māsām, 32 gadus vecajai Martai jau bija ģimene, un viņa dzīvoja Lazdonā, Madonas apriņķī. Marta bija precējusies ar tautskolotāju Pēteri Medni un audzināja septiņgadīgo dēlēnu Haraldu. Tomēr Martas 1913. gada lielais notikums bija meitas  Ritas piedzimšana 29. aprīlī. Viņas vīrs Pēteris bija ļoti aizņemts un sabiedrisks cilvēks, viņš ne tikai strādāja par skolotāju, bet arī vadīja Lazdonas draudzes kori un bija tās ērģelnieks. Martai 1913. gads izvērtās par ļoti piepildītu gadu, rūpes un mīlestību bija jāvelta ne tikai mazajiem bērniem, bet arī jāatbalsta vīrs, organizējot skolotāju kursus, kas notika Lazdonā 1913. gada vasarā.

1913. gadā Rabindranats Tagore saņēma
Nobela prēmiju literatūrā

Teodoram 1913. gadā bija 29 gadi, viņš Pleskavas guberņas Porhovas Lauksaimniecības skolā bija izmācījies par mežzini. Uzreiz pēc skolas pabeigšanas Teodoram turpat Plaskavas guberņā tika piedāvāta muižas pārvaldnieka vieta, kuru viņš pieņēma. Līdz 1916. gadam Teodors strādāja Krievijā, bet tad atgriezās pie ģimenes Ērmaņu muižā. 1913. gadā meža platības Latvijā nebija lielas, tās aizņēma tikai 28% no kopējās teritorijas un turpmākajos gados turpināja samazināties, pieaugot aramzemes platībām. Teodors mīlēja mežu, putnus un literatūru. Stāsta, ka viņš mācējis pēc dziesmas atpazīt ikvienu mazputniņu un ka citējis no galvas neskaitāmas sava iemīļotā dzejnieka Puškina dzejas.  Turpat Vidzemē, Burtnieku pusē Lizdēnu muižā saimniekoja vācbaltiešu ornitologs Haralds Loudons, kurš 1907. gada 20. aprīlī apgredzenoja pirmo putnu Latvijā. Viņš turpināja aktīvi apgredzenot putnus un aizsāka pirmos Vidzemes un Latgales putnu migrācijas pētījumus, tos pārtraucot tikai 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam. 1913. gadā Loudons apgredzenoja 185 putnus, no tiem 58 mājas strazdus. Lai vieglāk tos būtu apgredzenot, tika veidoti speciāli strazdu būrīšu parauglaukumi. Varbūt Teodors 1913. gadā, ciemojoties pie vecākiem, izgatavoja vairākus strazdu būrīšus un tos izvietoja Ērmaņu muižas apkārtnē, bet varbūt apmeklēja Rīgas zooloģisko dārzu, lai apskatītu pēc Hāgenbeka zooloģiskā dārza lauvu grotas parauga izbūvēto un 5. jūnijā pabeigto pastaigu laukumu, kurā bija izlaistas līdz šim iekštelpās turētās lauvas? Jūnijā zoodārzs kā dāvinājumu bija saņēmis arī divus leduslāčus, bet janvārī no Indoķīnas ar tvaikoni "Zigfrīds" bija atvesta melnā pantera, Malajas lācis, 4 mērkaķi, pelikānu pāris un bruņurupuči. Visa Latvija steidzās uz zoodārzu aplūkot eksotiskos dzīvniekus. Bet varbūt viņš nopirka un izlasīja pirmos, 1913. gadā latviešu valodā tulkotos Rabindranata Tagores dzejoļus, jo tieši šajā gadā dižais Indijas dzejnieks saņēma Nobela prēmiju literatūrā un kļuva slavens visā pasaulē, arī Latvijā.

Jaunākā māsa Olga, kurai bija 26 gadi, 1913. gadā svinēja kāzas. Viņas līgavainis Oskars Rušmanis pildīja solījumu, kas bija dots 1912. gadā, un brauca pakaļ savai līgavai uz Vladivostoku. Tur Olga bija nolīgta uz vienu gadu, lai strādātu par mājturības instruktori. Viņa bija beigusi Jaunavu biedrības meiteņu amatniecības skolu Rīgā un kā instruktore aktīvi piedalījās dažādu Lauksaimniecības biedrību organizētajos mājturības kursos visā Latvijā, mācot klāt galdu, kopt lopus, dārzus un vadīt saimniecību. Lai arī kāzas ir katras sievietes viens no galvenajiem notikumiem dzīvē, viņa noteikti bija informēta par Lauksaimniecības Centrālbiedrības 1912. gada 15. marta lēmumu Vidzemē Priekuļu muižā dibināt valstij piederošu izmēģinājuma lauku. Lēmums tika īstenots 1913. gada 23. aprīlī, kad 44 ha lielajā Birzes māju lauku teritorijā tika izveidota Cēsu izmēģinājumu stacija (tagad Priekuļu laukaugu selekcijas institūts). Jau 1913. gada vasarā Jāņa Lūkes vadībā tika uzsākta dažādu mēslošanas, augu sekas un lopbarības kultūru audzēšanas jautājumu risināšana.

Serbu karavīri 1913. gadā Otrā Balkānu kara laikā

Jaunākais no visiem brāļiem un māsām 22 gadīgais Alfrēds 1913. gadā vēl nezināja, ka jau pēc gada tiks iesaukts Krievijas impērijas armijā, lai cīnītos 1. pasaules kara frontēs, un ka viņš kļūs par karavīru visu savu atlikušo mūžu. Viņš nezināja, ka Otrais Balkānu karš, kas sākās un beidzās 1913. gadā jau iezīmēja Pasaules kara tuvošanos. Viņš iespējams 1913. gadā ar sajūsmu uzņēma un priecājās līdz ar vidzemnieku, dzejnieku un rakstnieku Kārli Skalbi, kurš tika atbrīvots no cietuma, jo 1913. gadā  tika amnestēti visi 1905. gada revolūcijas aktīvisti. Pēc ģimenes nostāstiem Alfrēds vēl puika būdams jau 1905. gadā alkatīgi klausījās drosmīgajās runās un jaunajās idejās, jau puika būdams bija gatavs ņemt ieroci un doties kopā ar vīriem cīņā. Turklāt prieku par atbrīvošanu papildināja Kārļa Skalbes cietumā sarakstīto pasaku krājuma "Ziemas pasakas" izdošana.

Zvaigznes Ērmaņu muižā

Herta Hansena un Sniedze Prauliņa gatavojas koncertam,
foto Ainārs Paukšēns

Sniedzes Prauliņas un Hertas Hansenas koncerts Zvaigznes dienas priekšvakarā (sestdien, 5. janvārī) pulcēja pilnu zāli apmeklētāju Petit Godin krāsniņas mīlīgajā siltumā. Pastāvīgie apmeklētāji no tuvējās apkārtnes, pilsētas, novada un arī interesenti no Gulbenes, Cesvaines, Garkalnes, Rīgas un Ogres – nereti savienojot ar ekskursiju un skaistās apkārtnes ainavu baudījumu plkst. 16:00 atvēra savas sirdis franču un itāļu mūzikas visdažādākajām niansēm.

Sniedze Prauliņa, foto Ainārs Paukšēns

Herta Hansena, foto Ainārs Paukšēns

Kloda Debisī slavenā 'Fauna diendusas' melodija un impresionistiskās harmonijas patiesi aizveda uz brīdi dabas un vecā labā fauna snaudas pasaulē. Kā spilgts kontrasts ieskanējās viens no XX gs. modernisma 'atslēgas' skaņdarbiem Lučāno Berio “Sekvence Nr.1” flautas solo, kas prasa izcilas tehniskas spējas un psiholoģisku raksturu momentālu pārslēgšanos, reizēm tajā izdzirdējām arī Berio 'priekšteča' Olivjē Mesiāna – komponista un putnu balsu intonāciju iemiesotāja līdzīgas intonācijas. Koncertu noslēdza Paula-Agrikola Ženina asprātīgā fantāzija par Dž. Verdi “Traviatu”, kurā abas mākslinieces vienojās pacilājošā priekā, polifoniskās piebalsis kopā ar melodijām izveidoja īpašu tembru 'ķīmiju', kuras iejūsmināja skatītāju labsajūtu līdz ar visjaunākajiem klausītājiem.

Kopumā izcēlās pianistes Hertas Hansenas delikātais piesitiens un pieredzējusī, patīkamā skaņas veidošanas māksla – “Rīgas” klavieres skanēja tembrāli bagāti, bez ārišķības, kā arī flautistes Sniedzes Prauliņas talants ceru atraisīsies arī nākošajos dueta koncertos pēc nedēļas Itālijā. U.P.

Uģis Prauliņš, foto Ainārs Paukšēns

Pirms koncerta, foto Ainārs Paukšēns

Zvaigznes dienas priekšvakarā

Herta Hansena un Sniedze Prauliņa

Zvaigznes dienas priekšvakarā, sestdien 2013. gada 5. janvārī 16:00 notiks Sniedzes Prauliņas (flauta) un Hertas Hansenas (klavieres) koncerts. Programmā skanēs Bokerīni, Debisī, Pulenks, Berio un citu izcilu franču un itāļu komponistu skaņdarbi.

Abas mākslinieces kopā muzicē kopš 2009. gada. 2011. gadā Sniedze Prauliņa kopā ar Hertu Hansenu piedalījās Starptautiskajā Societa Umanitaria rīkotajā mūzikas augstskolu izpildītāju konkursā Milānā, kurā ieguva Goda rakstu un uzaicinājumu sniegt koncertus Itālijā 2013. gada koncertsezonā.

Esiet mīļi gaidīti Zvaigznes dienas priekšvakarā sniegotajā Ērmaņu muižā. Noslēdzot Ziemassvētku laiku, omulīgās krāsniņas siltumā iedegsim eglītē svecītes un baudīsim maigās flautas skaņas.

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vīnes klasiķi Ērmaņu muižā

Zvaigžņotās nakts koncerts 11. augusta naktī 2012.
Foto Jānis Vidmants Kalniņš

Civilizācijas vēsturē ir apzināti vairāki zelta laikmeti mūzikā un viens no tiem, vispazīstamākais, ir Vīnes klasikas virsotnes 18.gs. otrajā pusē un 19.gs. sākumā: Haidns, Mocarts un Bēthovens. Tieši šādu programmu Ērmaņu muižas nakts brīvdabas koncertam izvēlējās vijolnieks Raimonds Melderis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieks, laikmetīgās mūzikas festivāla "Arēna" direktors.

Šī bija karaliska iespēja aukstajā 11. augusta naktī, kad veiksmīgākie zvaigžņu vērotāji debesīs paspēja pamanīt vairāk kā 10 krītošās zvaigznes, baudīt klasiskās sonātes un trio formu izveidotāja Jozefa Haidna asprātīgos, možos sacerējumus ar gandrīz neiztrūkstošo kādreizējās popmūzikas modes deju - menuetu vidusdaļā.

Skanējums - lielisks: mūziķu ansambli konsolidēja Ērmaņu muižas portāla izbūves arhitektoniskās formas un mākslinieku saspēles savstarpējais intrumentālais balanss. Labskanība bija vienlīdz augstvērtīga tuvāku un tālāku ceļu (Maliena, Alūksne, Iecava, Baldone, Rīga, Somija utt.) mērojošiem klausītājiem, kā arī uz nākošajiem programas numuriem gaidošajiem māksliniekiem, gan apkārtējām dabas radībām - stārķim, sabuļiem un lapsām; pagājušā gada aplausu dalībnieks ūpis nebija ieradies, taču no tuvējā lauka pāri ceļam nakts klusumā (starp skaņdarbiem - cik delikāti!) atskanēja pāris pēc sabiedrības noilgojušos govju māvieni. Arī mēness lēnām pacēlās no apvāršņa no Brencu puses kā milzu apgaismojuma lampa pamalē, nevis sargājoši kā iepriekšējā gadā - aiz mājas apgaismojot dienvidu pagalmu.

Nakts rasa un saltums 8 - 10 C pēc laika droši vien aizmirsīsies un paliks atmiņā tikai romantiska uzdrošināšanās klausīties un klausīties kā mūziķi aizvien vairāk iesila un sasildīja apkārtesošās dvēseles, garus. Haidnam sekoja Mocarts, kura menueta laikā Raimonds atkal aicināja dejot klausītājus (iespējams, tuvākajā laikā jāapgūst dejas soļi).

Par tālaika populārās mūzikas formām var teikt - dižie klasiķi - (kā mums skolā mācīja: Vīnes klasicisti) mācēja populārās dejas izvērst par nopietnu un attīstošu mākslu, gluži kā Charlie Parker, John Coltrane un Miles Davis svinga formas par avangardisko bebop un tālāk - kvartālām harmonijām modālo jazz un fusion. 'Viss kādreiz jau darīts, dārgo Vatson' - tā kādreiz dižais Šerloks Holmss.

Muzicē pianiste Līga Paegle,
foto Anna Katrīna Paukšēna

Nakts atmosfērā izcēlās vakara mūziķu individualitātes, personības - lociņinstrumentālistu (Raimonds Melderis: vijole, Taņa Ļebedeva: alts, Ainārs Paukšēns: čells) aktīvie, dzīvie, spontānie stīgu skāriena veidi: marcato, spiccato, pizzicato utt, kurus mums iedvesmā devusi nesenā baroka mūzikas renesanse - tie deva iespēju sajust akordu dramatismu, tembrālo dažādību, ritmisko dinamiku. Ar šiem 'ieročiem' - izteiksmes līdzekļiem var nokļūt dziļi klausītāju sirdīs. Flautas (Sniedze Prauliņa) un klavieru (Rihards Plešanovs un Līga Paegle) piebiedrošanās vainagoja stīgu trio skanējumu, īpaši koncerta noslēgumā: Bēthovena 15 gadu vecumā (!) sarakstīto ģeniālo, viņa dzīves laikā nepublicēto klavieru kvartetu Nr. 3 Do mažorā (WoO 36).

Koncerta izskaņu bagātināja slavenais un nepārprotami daiļais Leo Delība 'Ziedu duets' no operas "Lakmē", kuru mēs pazīstam arī no lieliskā Garančas / Netrebko dziedājuma. Šoreiz ar to mūs kā īpašu pārsteigumu un veltījumu mājas saimniecei Ingai Prauliņai izcili skaisti dziedāja Sniedze Prauliņa (soprāns) un Līga Paegle (alts) visu vakara mākslinieku kameransambļa pavadījumā, sasniedzot ieraksta kvalitāti.

Šoreiz nakts koncerts spēja pulcēt nedaudz vairāk kā 50 klausītāju, kas ir laba zīme, jo izkristalizējas pastāvīgā auditorija, interesenti; kopumā ir gandarījums, ka koncertu apmeklē tieši interesenti un, kā piezīmēja mākslinieks (novadnieks! - Gulbenes mūzikas skolā mūziķa gaitas uzsākušais spilgtais, daudzsološais talants, Milānas Starptautiskā mūzikas izpildītāju konkursa uzvarētājs) Rihards Plešanovs: "ir pārsteidzoši spēlēt tik uzmanīgai un disciplinētai auditorijai" (pārfrazējums mans - U. P.), jo - ticiet man - mūziķi jūt katru knosīšanos, neapmierinātību, vienaldzību, utt. Kā teica iepriekšējā Ievas Paršas koncerta š.g. maijā pianists prof. Aldis Liepiņš - par atbildību Ērmaņu muižas klausītāju priekšā - viņam bija vēlreiz pa jaunu jāpierāda Mocarta vārda diženums (kurš ir tik neapstrīdams profesionālo, akadēmisko mūziķu sabiedrībā).

Muzicē Raimonds Melderis,
foto Anna Katrīna Paukšēna

Sirsnīgs paldies visiem klausītājiem un ziedotājiem, kuri atbalstīja koncertu, tuvu un tālu ceļu mērotājiem. Īpašs paldies arī Didzim Bundziņam par skatuvītes dēļu klāja izbūvi (ar speciālu lūku kameņu ceļam), Alūksnes un Apes novada fondam - par nošu pultīm ar apgaismojumu; kā arī Malienas pamatskolai, pagasta pārvaldei un Alūksnes novadam par pastāvīgo atbalstu, Aināram Paukšēnam par transportu, klavieru apkopi un skaņošanu (skanēja lieliski!).

Vēlreiz vēlos izcelt nesavtīgo mūziķu sastāvu, kuri ziedoja savu brīvo laiku tālā ceļa mērošanai (nākošajā dienā viņus jau redzējām Jūrmalā uz “Summertime” festivāla skatuves!):

Raimonds Melderis (vijole, programmas mākslinieciskais vadītājs)

Sniedze Prauliņa (flauta, soprāns)

Taņa Ļebedeva (alta vijole)

Ainārs Paukšēns (čells)

Līga Paegle (klavieres, alts)

Rihards Plešanovs (klavieres)

Es domāju, ka šis ir viens no spilgtākajiem iespaidiem uz mūžu no visiem lieliem un maziem notikumiem, kas notika 2012. g. vasarā.

Patiesā cieņā un draudzībā,

Uģis Prauliņš

Skan Haidna trio sonāte Nr. 5 flautai, vijolei un čellam Do mažorā.
Raimonds Melderis - vijole, Ainārs Paukšēns - čells, Sniedze Prauliņa - flauta.
Foto Jānis Vidmants Kalniņš

Pēc koncerta, foto Ainārs Paukšēns

2012.g. 11. augusta Zvaigžņotās nakts koncerta programma:

Mocarts: “Ķeģļu” Trio K498 in B

Bēthovens: Trio sonāte op.11. No 4

Haidns: Trio op.82 G-dur “Gypsy”

Haidns: Sonāte Nr. 5 do mažorā (no cikla "6 sonātes" flautai, vijolei un čellam )

Haidns: Trio flautai, vijolei un čellam No 3 in G (No cikla "6 Trio" )

Delībs: "Ziedu duets" no “Lakmē”

http://lv.wikipedia.org/wiki/18._gadsimts

Zvaigžņotās Vīnes nakts koncerts

Van Gogs Zvaigžņotā nakts (zīmējums),
attēls no Vikipēdijas galerijas

Ērmaņu muižā 11. augustā plkst. 23.00 kopīgi ar izcilākajiem Vīnes klasiķiem Mocartu, Haidnu un Bēthovenu vērosim krāšņo augusta nakts zvaigžņu lietu. Muzicēs vijolnieks Raimonds Melderis, altiste Taņa Ļebedeva, čellists Ainārs Paukšēns, flautiste Sniedze Prauliņa, pianisti Rihards Plešanovs un Līga Paegle.

Ērtākai zvaigžņu vērošanai un mūzikas baudīšanai iesakām paņemt līdzi segas un spilvenus.

Pikniks mēnesnīcā

Rinalds Maksimovs, Māra Bula, Kristaps Andris Austers,
Arta Urzula Goldmane, Māra Bērziņa un Anda Zālīte

Līst silts lietus, stārķis uz sava staba gala ļaujas nakts mieram, bet uz Ērmaņu terases joprojām rit mēģinājums rītdienas nakts koncertam "Pikniks mēnesnīcā". Lieliski! Baudām vīnu un klausāmies talantīgu mūziku.

Atjaunota Ērmaņu Nāriņa

2012. gada vasarā, laikā no 2. līdz 6. jūlijam Ērmaņu muižā notika restaurācijas darbu amatmācības nedēļa jauniešiem. Amata noslēpumos dalījās pieredzējusī meistare Dace Lūce un kopā ar Alūksnes novada jauniešiem, mākslas skolu audzēkņiem un interesentiem - Katrīnu Andranovu, Rolandu Balto, Lindu Daktiņu un Robertu Lodziņu - atjaunoja Ērmaņu muižas Nāriņu. Šīs nedēļas laikā Nāriņu attīrīja no nepiemērotiem krāsu klājumiem, tika veidotas un labotas skulptūras bojātās formas un kā aizsargkārta uzklāta tonēta cementa maisījuma kārta. Skulptūra Nāriņa Ērmaņu muižā tika uzstādīta Latvijas brīvvalsts 30-tajos gados. Tā ir veidota no mākslīgā akmens un bijusi krāsota smilšu brūnā krāsā. Tomēr "jaunajai Nāriņai" izvēlējāmies cementa maisījuma apdari, tādējādi atspoguļojot skulptūras pamatmateriālu - mākslīgo akmeni. Tagad tīra un sakopta tā atkal grezno Ērmaņu muižas galvenās fasādes piebraucamo pagalmu.

Dacei tas bija brīvprātīgs darbs, viņas dāvana Ērmaņu muižas atjaunošanai. Amatmācības nedēļu atbalstīja Alūksnes un Apes novada fonda talantīgo jauniešu programma, piešķirot līdzekļus materiālu un instrumentu iegādei. Jauniešus koordinēt un apzināt palīdzēja Malienas tautas nama vadītāja Evita Bogdanova.