 |
| Tango sin Quinto Ērmaņu muižā, foto Roberts Skesteris |
Paldies visiem, kuri piedalījās mūsu krāšņajā sezonas noslēguma aktā (šoreiz gan bez dejām, tikai mūzika).
“Tango sin quinto” mūs nogādāja tālās iedomu pasaulēs – Argentīnā, Latīņamerikā un arī tepat Eiropā – Francijā.
Tango stāstu tēlainība, noskaņas un pat vīziju veidošana ir īstas mākslas seanss, izstāstītie dziesmu stāsti – vienalga kādā valodā, bija kā savs īpašs notikums.
Grupas mūziķu profesionālās prasmes iespaidoja kā spēks, īpaši - ar kādu lielākais stīgu instruments – Jāņa Stafecka kontrabass pārliecināja, satriecošiem Bartoka pizzicato elementiem mijoties ar gan čellisku legato augstā tesitūrā, reizēm kļūstot par perkusijinstrumentu, sagriežot klausītāju prātus un sajūtas karstā iedomu dejas virpulī.
“Amber” Aijas Vītoliņas balsī ieskanējās sengaidītā patiesības sajūta – pieredzējusi, neizskaistināta, nesasaldināta Latīņamerika – un tā nepameta klausītāju visa koncerta garumā. Balss saspēle ar instrumentiem – dabiska, nesamākslota par mīlu ar mīlestību.
Dinamiskais balanss – izcils, elastīgs; spontānās netveramās faktūrās radoši savienojās akordeona, klavieru un vijoles tembrs, radot gandrīz netveramas, bet iespaidīgas stilistiskas pārejas no viena stila uz otru – kā joks, brīva muzicēšana 'ne pēc notīm', uzverd kulminācijas un pēkšņi pianissimo ...
Raimonda Meldera smalki niansētais un akadēmiski filigrānais vijoles dziedājums lieliski ieaudās visu instrumentu vienlīdzīgā sadarbībā, savstarpēja funkciju maiņā ar smalkām gradācijām un nevainojamu precizitāti apveltītajā Artūra Novika spēlē, kuru vainagoja novadnieka Romāna Vendiņa delikātais pianisms un Aiņa Zavacka niansētais, krāsainais (zvaniņi, cajon u.c. dažādi eksotiski sitamie instrumenti) ritmiskais pamats. Aijas Vītoliņas dabiskajam, neviltotajam šarmam ik pa laikam pievienojās braši piedziedājumi vīru balsīs.
Īstā vērtība šim svētku koncertam ir tradicionālas, lai arī pasaulē ārkārtīgi populāras, mūzikas neviltots atainojums. Varēja vērot kā ļaudis iedzīvojas kopējā sajūtā, kopējā priekā.
Paldies KKF par iespēju uzaicināt augstas klases mūziķus uz vēsturisko un daudziem vēl neatklāto Alūksnes novadu!
Uģis Prauliņš – biedrības 'Ērmaņu muiža' emuāram.
