Ilze Māra Janelis par ainavu parkiem

Mazā paradīze, Fedora Popes glezna, 1929. gads

Vienīgā. Izcilā. Šādus vārdus Ilzei Mārai Janelis velta jau vismaz pāris gadu desmitus, līdzko tiek runāts par vēsturiskajiem dārziem un parkiem. Ilze Māra Janelis aicina  saglabāt, nevis pucēt. 
Viņasprāt parki Latvijā šobrīd ir pārāk saposti un ... izpostīti. Senie dārzi nezināšanas dēļ tiek tik ļoti sapucēti, ka no kultūrvēsturiskā mantojuma viedokļa tie ir izpostīti — tiem vairs nav ne struktūras, ne sākotnējās kompozīcijas, ne ainavas. Latvijā neesot neviena dārza vai parka, kura atjaunošanā viņa nolūkotos ar baudu. Izpratnes par dārziem kā kultūrvēsturisko mantojumu cilvēkiem trūkst. Pārāk bieži publiskā telpā pļavu ar pīpenēm, āboliņu, zilajiem un dzeltenajiem zirņveidīgajiem dēvē par nesakoptu lauku. Labi skaitās to visu nošķūrēt, nopirkt zāliena sēklu un iesēt nedzīvā kūdrā, to visu piecas reizes nedēļā pļaut un priecāties, ka beidzot sēta ir sakopta.
Otrā parkus postošā tendence ir parku sakopšanas talkas, kurās cilvēki tās pašas savas nezināšanas dēļ senatnīgā parkā atstāj vienus vienīgus kokus. "Neviena ceriņa, jasmīna un vilkābeles, neviena rožu krūma, kas vēl ziedētu. Krūmi izcirsti, kokiem zemie zari apzāģēti ("pataisīti par palmām") un cilvēka acu augstumā ir tikai stumbri. Ainavu parks pēc savas koncepcijas ir tā mazā paradīze, kurā cilvēks var paglābties no visām ikdienas norisēm". 


Materiāls sagatvots pēc Gunitas Nagles intervijas ar Ilzi Māru Janeli "Meklējot mazo paradīzi" 2007. gada 6. septembrī laikrakstā Diena, rubrikā Dienas cilvēks.

Latvijas vērtības - Alūksnes parks

Krāšņā telēkija (Telekia speciosa)

Biedrība "Ērmaņu muiža" 2012. gada 12. aprīlī sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļu, Alūksnes muzeju, biedrību „Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs”, nodibinājumu „Alūksnes un Apes novada fonds”  rīko semināru "LATVIJAS VĒRTĪBAS - ALŪKSNES PARKS", kas notiks Alūksnes muzejā Pils ielā 74. Reģistrācija sākas 9:30, semināra sākums 10:00. Semināra lektore - izcilā ainavu arhitektūras speciāliste Ilze Māra Janelis, vienīgā dārzu un parku vēstures pētniece  Latvijā. Plašākai auditorijai Ilze Māra Janelis pazīstama ar savu 2010. gadā izdoto apjomīgo darbu "Latvijas muižu dārzi un parki".  


Latvijas Mākslas Akadēmijas students Ivars Pilips prezentēs projektu „Alūksnes ezera krasta attīstība”. Pēc sarunas par parku sekos biznesa konsultanta un Vidzemes augstskolas pasniedzēja Aigara Plotkāna prezentācija „Alūksne - pilsēta ar nākotni!” un tūrisma ekspertes Aigas Petkēvicas prezentācija „Alūksnes tūrisma piedāvājums ceļotāja acīm”.

Uz semināru aicinām visus, kurus interesē Alūksnes attīstība un kuri vēlas atrast atbildes uz jautājumiem, ar ko Alūksne īpaši izceļas starp pārējām Latvijas pilsētām, ko Alūksnē grib apskatīt tās viesi. Diskusijas mērķis ir uzklausīt un atrast reālus risinājumus Alūksnes pilsētai, organizējot forumu ar darbu grupās. Foruma tēmas: Alūksnes kultūrvēsturiskais centrs, Alūksnes novada tēls un zīmols, Alūksnes novada tūrisma potenciāls un iespējas, inovatīvais tūrisms. Foruma beigās apkoposim izteiktos viedokļus un ierosinājumus. 

Semināram pieteikties pa e-pastu: ermanumuiza@inbox.lv līdz 10. aprīlim 17:00. Semināru finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

Semināru cikls "Latvijas vērtības"

Eola templis Alūksnes parkā

Apzinot un aktualizējot Alūksnes novada nozīmīgākos arhitektūras un ainavu pieminekļus, biedrība “Ērmaņu muiža” organizē semināru ciklu “Latvijas vērtības”. Biedrības mērķis ir, uzaicinot profesionālus lektorus, sniegt padziļinātu izpratni par arhitektūras vērtībām Alūksnes novadā, rosināt iedzīvotāju diskusiju, lai meklētu īpašo Alūksnes attīstības raksturu mūsdienās. Cikla pirmā semināra tēma – Alūksnes parks, kas ir viens no vērienīgākajiem un unikālākajiem parkiem Latvijā.

Alūksnes parka iekārtošana sākās 18. gs. otrajā pusē laikmeta izcilākā kultūrpolitiķa Otto Hermaņa fon Fītinghofa vadībā, kurš nodibināja Rīgā pirmo profesionālo teātri un simfonisko orķestri, uzbūvēja daudzas izcilas ēkas Rīgā, Alūksnē un Pēterburgā sadarbībā ar ievērojamākajiem tā laika arhitektiem (Hāberlands, Krauze, Kvarengi). Parka būvniecību pabeidza viņa dēls Burhards fon Fītinghofs. Jau 1802. gada ceļojumu aprakstā tiek pieminēts Marienburgas (Alūksnes) parks, kuru vajadzētu apmeklēt katram ceļotājam. Parks tiek raksturots kā skaistākais Livonijas parks, kas ir pārsteigumiem pārbagāts, kur dažādos parka skatu punktos paveras arvien jaunas perspektīvas un gleznieciskas ainavas. (Ph. Körber. Manuscript „Vaterländische Merkwürdigkeiten“ Bd. 1 1802, Dorpat)