Portika logs

Portika logs

svētdiena, 2016. gada 10. jūlijs

Danču Etnonakts 2016

Garataka


Sestdien 23. jūlijā pulcējamies Etnonakts 2016 danču vakarā. Atsvaidzināsim vecās un mācīsimies jaunas dejas un dziesmas, padalīsimies ar savām vismīļākajām dziesmām. Upes krastā kursim uguni, ēdīsim gardus pavalgus ar īstu rupjmaizi, kuru būs izcepušas saimnieces no Smiltenes. Jutīsimies priecīgi un īpaši!


17.00 sākam pulcēties uz Danču Etnonakti. 18.00 sākas Brīvā Skatuve - gaidām jebkuru, kas vēlas nospēlēt viena vai divas dziesmas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Tas būtu lieliski, ja jūs izmantotu šo gadījumu un šai dienā uzvilktu TAUTAS TĒRPU. Ja iespējams, Brīvajai Skatuvei lūdzam pieteikties pa e-pastu: ermanmuiza@inbox.lv

19.00 sāk spēlēt un bērniem, kā arī tiem, kas jūtas jauni, rotaļas sāk mācīt grupa Garataka

20.00 sākas danči, spēlē Lata Donga, dejas vada Garataka - Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Asnate Rancāne u.c.



Lata Donga


Pasākumu atbalsta VKKF, Vidzemes Plānošanas Reģions un Latvijas valsts meži Vidzemes Kultūras programmas 2016 ietvaros


otrdiena, 2016. gada 10. maijs

Ceļojošā festivāla "Vadātājs" pietura Ērmaņu muižā


4. jūnijā no 18.00 līdz 23.00 Ērmaņu muiža pieturēs ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls "Vadātājs".


Programmā vokālās grupas Anima Solla koncerts, etīžu teātris "Nerten", dzejnieks Kārlis Vērdiņš un grupas “Sigma” solists Jānis Ozoliņš ar dzejas un mūzikas priekšnesumu. Alūksni pārstāvēs elektroniskās mūzikas mākslinieks un producents Edvards Ludvigs, plašākai publikai pazīstams kā "13th Terminal". Pasākumu noslēgs ansambļa "Manta" koncerts. Visa vakara garumā tiks demonstrēta Latvijas jauno režisoru īsfilmu programma.


Ceļojošais festivāls “Vadātājs”” ir radošo nozaru kopprojekts, kurā vienojas dažādi mākslas un kultūras veidi. Katrā norises vietā "Vadātājs" piedāvā īpaši veidotu programmu, iesaistot arī vietējos māksliniekus un kultūras aktīvistus. Festivāla ideja ir decentralizēt norises Latvijas kultūras kartē, aktualizējot vai atklājot jaunas pasākumu vietas, sadarbības iespējas, kā arī iepazīstinot māksliniekus un publiku. Iniciatīvas autori ir Kalnciema kvartāla komanda, mūzikas producenti biedrība "Hi" un ansamblis "Manta" sadarbībā ar virkni Latvijas kultūras un mākslas profesionāļu.





Ieeja bez maksas.


Vokālā grupa Anima Solla


Ansamblis Manta

otrdiena, 2016. gada 9. februāris

Koncertsezonas 2016 atklāšanas koncerts 14. maijā plkst. 15


Ludvigs van Bēthovens - 3 klavieru sonātes Op. 10 
Atskaņo: Uģis Prauliņš, Rihards Plešanovs un Edgars Tomševics.

2016. gadā apritēs 220 gadi kopš Bēthovens veltījis 3 klavieru sonātes livonietei Annai Margarētai fon Braunai. Klaviersonātes Op. 10 Nr. 1.-3. pierasts identificēt kā 5. sonāti do minorā, 6. - Fa mažorā un 7. - Re mažorā. Annas tēvs ir joprojām ievērojamākais kultūras mecenāts Latvijas vēsturē Otto Hermans f. Fītinghofs – Šēls: Vāgnera zāles un tai pieguļošo ēku cēlājs, attiecīgi - teātra un simfoniskā orķestra dibinātājs, mākslinieciskais un finansiālais uzturētājs.

Edgars Tomševics (publicitātes foto)
Edgars Tomševics (1988) mācījies Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā pie ped. A. Poļanskas un Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā pie ped. A. Pāžes. 2012. gadā ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur studējis prof. S. Osokina klavieru klasē. Vairāku nacionālas nozīmes un starptautisku konkursu laureāts. Piedalījies daudzu izcilu pianistu, tostarp A. Zandmaņa, M. Voskresenska, A. Ļubimova, R. O'Horas, meistarklasēs. Pašlaik studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā.


Rihards Plešanovs, foto Liene Dobičina



Rihards Plešanovs mācījies Gulbenes, Cēsu un Emīla Dārziņa mūzikas skolās (ped. Anita Pāže), Latvijas mūzikas akadēmijā Sergeja Osokina klavieru klasē. Mācījies Hannoverē pie norvēģu pianista, prof. Stīna Eināra Nokleberga. Guvis godalgas starptautiskos konkursos Francijā, Rumānijā, Čehijā. Pateicoties uzvarai starptautiskajā jauno mūziku konkursā Milānā (2009) – solo koncerti Parīzē, Porto, Milānā, Romā, Neopolē, San Džuliani, Vilņā, Leidenē. Piedalījies Mihaila Voskresenska (Krievija), Milenas Mollovas (Bulgārija), Ivari Iljas (Igaunija), Ronana O'Horas (Anglija) u.c. meistarklasēs. Uzstājies solo ar LNSO, Vidzemes kamerorķestri, JVLMA simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga. Atskaņojis Džona Keidža preperēto klavieru mūziku koncertā „Bīstamā nakts" Spīķeru koncertzālē, Gundara Pones ciklu "Pastkartes no Kurzemes" Latvijas jaunās mūzikas dienās.

Uģis Prauliņš, foto Jānis Vidmants
Uģis Prauliņš klavierspēli apguvis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolā pie Anitas Pāžes, vēlāk – Mūzikas akadēmijā pie prof. Valdas Kalniņas. Aktīvā radošā muzicēšana sākusies sava laika progresīvās mūzikas formācijās “Salve” un “Vecās Mājas”. Blakus taustiņinstrumentālista darbiem koncertos un ierakstos atskaņojis savu klavierkoncertu Normunda Šnē vadībā. Muzicē programmās ar Sonoru Vaici un eksperimentālā trio ar Edvīnu Ozolu un Arti Orubu. Piedalījies Majorkas ethno-jazz zvaigžņu projektā 'Ferments' (2014) un 'Odi et Amo' uzvedumos Vācijā (2015).



Koncertu atbalsta VKKF, Alūksnes novada pašvaldība, AANF

piektdiena, 2015. gada 30. oktobris

Sezonas 2015 slēgšanas koncerts Ērmaņos. Rokgrupa Baltā Klints


Sestdien, 7. novembrī plkst. 19.00
Ērmaņu muižā uzstāsies jauna latviešu rokgrupa Baltā Klints. Izskanēs oriģinālmūzika ar 20.gadsimta 80. gadu latviešu dzejnieku paaudzes K.Elsberga, E.Zirņa, P.Brūvera un citu tekstiem. Mūziku sacerējis komponists Vilnis Kundrāts.

Koncerts vienlaikus ir arī Gunāra Bindes fotoizstādes un Ērmaņu muižas koncertsezonas noslēgums.

Grupa Baltā Klints, kas šībrīža sastāvā dibināta 2015. gadā, muzicē Rock’n’ roll/Blues/Rock žanros. Miķelis Vanags (vokāls, ģitāra), Vilnis Kundrāts (Hammond ērģeles), Kristiāns Kosītis (basģitāra) un Artūrs Sedriks Sinkevičs (sitaminstrumenti). Lai panāktu nepieciešamo atmosfēru un kopējā skanējuma iezīmes, kas raksturīgas rokmūzikai, grupa izmanto gan oriģinālās Hammond ērģeles, gan arī klasiskus lampu pastiprinātājus ģitārai un citu vintage tehniku. Grupas mūzika ir brīvu personību izpausme visdažādākajās formās un izteiksmēs.

Vilnis Kundrāts – mūsu novadnieks no Gulbenes puses, dzimtas saknes Zeltiņos - ir pazīstams kaņu režisors, saksofonists, aranžētājs, studējis muzikoloģiju un kompozīciju Latvijas Konservatorijā.

Džeza mūzikā Vilnis Kundrāts aktīvi darbojas kopš astoņdesmito gadu beigām, viņa skaņdarbos vērojamas svinga, bībopa, blūza un citu laikmetīgo stilu iezīmes. Tai pašā laikā --- "Apzināti centos meklēt kaut ko savdabīgu, ne tikai kopējot amerikāņu džezu, bet arī veidojot jaunus risinājumus".

svētdiena, 2015. gada 30. augusts

Jānis Rokpelnis un Putni


2015. gada 12. septembrī 16.00 Ērmaņu muižā klausīsimies Jāņa Rokpeļņa dzeju un vokālo grupu "Putni". 

Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963.—1969.). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē ka filozofs, pasniedzējs (1981.). Strādājis: Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām -- “Umurkumurs” (1976), “Vanadziņš” (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei “Meistars Aleksandrs” (2002). Sarakstījis dokumentālo garstāstu ``Modus` (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta ``Padomju Jaunatne`` prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Nosaukums" saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju.

Putni
Vokālā grupa "Putni" dibināta 1993. gadā. To veido astoņas dziedātājas, kuras savu meistarību guvušas, dziedot Latvijas profesionālajos koros un vokālajās grupās (Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas radio koris, kamerkoris Ave Sol, Rīgas vokālā grupa, Marana u.c.), kā arī uzstājoties kā solistes un diriģentes dažādos muzikālos projektos.

Pasākumu atbalsta VKKF.








piektdiena, 2015. gada 14. augusts

Gunāra Bindes fotogrāfiju izstādes atklāšana

Sestdien 15. augustā pulksten 16.30 Ērmaņu muižā meistara Gunāra Bindes foto izstādes atklāšana. Jaukajā mirklī muzicēs vokālais ansamblis "Arājs" ar paša meistara piedalīšanos. Ansambļa vadītāja Māra Skride, pie klavierēm Anna Veismane.

Īsi pirms izstādes atklāšanas 15.00 sāksies saturiski bagātā Gunāra Bindes foto meistarklase. Interesentus lūdzam ierasties laicīgi pirms: lai varam kopīgi spēcināties ar tēju un kafiju!


P.S. Joprojām var pieteikties: bez jebkādiem ierobežojumiem, bez ieejas maksas.

Meistars Gunārs Binde

trešdiena, 2015. gada 29. jūlijs

Etnonakts by Steve White



Ermani Manor
Aluksne,
Riga.
Saturday.
The Concert
5.00pm Saturday

The audience arrive from near and far. Some from Aluksne, a few miles down the road, some from the capital Riga, others from Finland, England and Estonia, there are even 2 people who have travelled from Australia especially for the event! However, there is no great expectation or pressure on the performers.Music here is as much a part of life as eating and breathing.

A calm, relaxed atmosphere settles over the sun drenched Manor. The home made ice cream seller is doing a roaring trade with her delicious wares, picnics are being eaten, beer is effortlessly being drunk as people settle themselves into position, ready for the Maestro to appear to start the proceedings. 

There he is, resplendent in his white linen suit, long hair blowing in the gentle breeze and he steps forward onto the small,dirt arena in front of verandah and addresses the crowd. In Latvian. I understand not a word, and yet, understand everything! The musicians waiting their turn, sit among the audience, showing their appreciation of each act as it performs tune after beautiful tune. My friends from Faversham are at the back, on the bank of the stream, craning their necks to watch and to hear the reaction from an unknown crowd. Waiting their turn. They had a long wait……..

Folk music in this country is a serious affair. There is an academy in Riga dedicated to teaching this nebulous genre and indeed, the Professor of music is playing on the bill tonight along with some of his past and present students. He greets them with a warm affection, willing them to do well. And they do not disappoint him. Music is sung accompanied by the traditional Kokle (an ancient, flat stringed instrument that looks like something from an Egyptian painting), Mandolins, Bagpipes, Concertinas, Drums, Jaw harps, Ringing Bowls, Violins and others. The a capella singing with it’s intricate harmonies captivates all who hear it. This is sung not with lack lustre panache, but with the conviction of long standing tradition and is carried out over our heads and into the surrounding fields, reaching the ears of the storks who are taking their supper in the last rays of the sun. There is not one hair on my neck asleep. All are standing to attention.

At last, the English take to the stage. They are superb! Not a hint of nerves, that some lesser musicians might have encountered having to follow in such illustrious musical footsteps that had preceded them. They chose a very clever program, aimed at entertaining their foreign friends. Faultless playing and singing was eclipsed by Ruth and Barbara performing the only dance steps of the entire concert. They went down a storm!

The last act of the night quite rightly deserved pole position. A brilliantly understated percussionist, a lead singer, whose voice was a cross between Bette Midler and Janis Joplin, delivered mesmerising vocals, and a giant of a giant of a man with a Basso Profundo voice who resembled a cross between a Viking and Hercules! He started the act with some throat singing that was literally startling! A deep guttural roar was being coaxed out of his larynx, one minute soaring up high, the next rattling the clothes on your back. Quite, quite remarkable. They were simply exquisite. 

Here we were, deep in the countryside up in the north of Latvia and close to the Russian border, being treated to music that would grace Londons Albert Hall. I kid you not! Spine tingling, close harmony vocals and traditional instrumentals, played with passion and fervour took us to the end of the concert. The crowd wanted more. Now in darkness, apart from a light shining from inside the Manor and the flickering rays from the bonfire burning brightly in a hollow on the river bank, the playing area became a dance floor and as the band played Latvian dance tunes the audience rose to their feet and started dancing. I was taught steps that have been danced on this rough patch of earth for decades and we twirled through the night like fire flys! For the very last dance everybody joined hands and performed a ritualistic stomp, round in a circle to the sound of a shamen drum, percussion and a haunting vocal delivery. Beautiful.

The Manor now became a post concert party venue. More music with musicians joining in for an impromptu jam. Inga conjured up more food, delicious ‘hand pies’, made in the local school earlier that afternoon, cake, fruit, wine etc. The atmosphere was one of complete joy, new friends were made and animated chat relating to the wonderful night we had all just experienced echoed throughout the majestic wooden building. Eventually, I found my room and many guests headed up into the loft to bed down for the night on a cosy bed of straw.

The following morning, the sun was shining brightly and I could hear breakfast being eaten. More food. Where did it all come from? We had become one big family, pitching in to make tea, offering food around, clearing the plates away and talking about the previous evening.

Eventually, it was time for the overnight guests to leave for their homes. Some had many hours journey ahead of them. We took a ‘team’ photograph of the remaining guests and the Faversham musicians sang a beautiful farewell song which brilliantly conveyed the sentiment of the camaraderie and warmth that had developed among us all. I mus admit, I was by now very emotional and relied on my sunglasses to hide a few tears. As cars pulled away down the dusty driveway, the giant, Ernie, played a bagpipe lament from the tower on top of the house. I still had my sunglasses on….

The party was finally over.
If you’ve read this far, I hope I have been able to convey to you just how amazing this experience was. If I haven’t, well, I suggest you come to next years concert and witness it yourself. Bring your sunglasses.
Have a great day.

Steve White
Toomas Valk


Valdis Muktupāvels

Miks Čavarts, Julgī Stalte un Ernests Medenis

Ernests Medenis


Valdis un Rūta Muktupāveli

Anete Stuce un Zane Pērkone

Barbara Kelly un Ruth Cronk