Sergejs Jēgers koncertsezonas atklāšanas koncertā

Foto Gunārs Janaitis

16. maijā 16:00 Ērmaņu muižas 2015. gada koncertsezonas atklāšanas koncerts. 

Dziedās izcilais kontrtenors Sergejs Jēgers, izskanot dievišķai mūzikai no baroka līdz mūsdienām. Programā Antonio Loti, Georga Frīdriha Hendelis, Kristofs Vilibalds Gluks, Vinčenco Bellīni, Romualds Kalsons un Jānis Lūsēns.

Sergejs Jēgers 2005. gadā pabeidz J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru pie profesora Kārļa Zariņa. Papildinājis meistarību Šveicē Schola Cantorum Basiliensis pie profesora Andreasa Šolla (Andreas Scholl) un profesora Roberta Ekspēra (Robert Expert) meistarklasēs Francijā.

Dziedātāja gaitas sācis Mūzikas akadēmijas operstudijas Figaro iestudējumos 2000. gadā. 2003. gadā debitē Eņģeļa lomā A. Rubinšteina operā Dēmons Latvijas Nacionālajā operā, ar šo lomu sajūsminot skatītājus arī operas viesizrāžu ietvaros Savonlinnas operas festivālā Somijā (2004). Turpmākajos gados Sergejam Jēgeram ir bijušas daudzas nozīmīgas lomas operās un lielajos koncertuzvedumos. Dziedātājs regulāri koncertē Rīgā un citur Latvijā – Rīgas Domā, sv. Jāņa baznīcā, sv. Pētera baznīcā, Latvijas Nacionālajā operā, Melngalvju namā un citur. 

Sergejs Jēgers bieži koncertē ārpus Latvijas: Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Lielbritānijā, Jaunkaledonijā, ASV, Kanādā, Baltkrievijā, Uzbekistanā, Kazahstanā, Spānijā, Somijā, Portugālē, Itālijā, Zviedrijā, Ēģiptē, Nīderlandē, Francijā u.c.
2005. gadā kā vienīgais kontrtenors ierindojās 25 finālistu vidū un ieguva godpilno 6. vietu prestižajā raidsabiedrības BBC konkursā Pasaules dziedātājs 2005 Velsā (Cardiff Singer of the World 2005). 

Foto Gunārs Janaitis

Senās mūzikas vakars Ērmaņos

Senās mūzikas ansamblis Ludus

Sestdien 25. oktobrī 17:00 Ērmaņu muižas sezonas noslēguma koncertā mūs priecēs senās mūzikas ansamblis Ludus un seno deju grupas Ballare dejotāji.

Senās mūzikas ansamblis Ludus dibināts 1988. gada novembrī, pirmajiem Latvijā iedzīvinot senās mūzikas skanējumu un uzstājoties laikmetam atbilstošos, autentiskos tērpos. Muzicēs Māra Birziņa (vijole), Lauma Liepiņa (čells), Dagnija Tuča (blokflauta), Sergejs Sjomins (lauta) un Ainars Paukšēns (viola da gamba). Ansambļa repertuārā valda vēlīnās renesanses un agrīnā baroka laika kompozīcijas, komponistu Mihaela Pretoriusa, Tilmana Susato, Pjēra Falēza un citu autoru darbi. Īpaša vieta ansambļa programmā ierādīta seno deju mūzikai. Arī 25. oktobrī seno deju maģiskos rakstus demonstrēs Ballare dejotāji Irēna Rasa-Rasiņa un Ainars Sviķis. Grupa Ballare dibināta 2000. gadā. Tās repertuārā ir Eiropas valstu - Itālijas, Francijas, Spānijas, Vācijas, Anglijas u.c. - viduslaiku un renesanses dejas (15. - 17. gadsimts).

Seno deju grupas Ballare mākslinieciskā
vadītāja Guna Ezermale

Dzejas dienas Ērmaņos

Guntars Godiņš

2014. gada 6. septembrī 18:00 Ērmaņu muižā tikšanās ar dzejnieku Guntaru Godiņu "Es uguni pārtulkošu latviski". Klausīsimies dzeju, mūziku, runāsim par dzīvi un baudīsim silto atvasaras vakaru, bet, vakaram satumstot, iekursim omulīgo Godin krāsniņu.

Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu dzejniekiem un tulkotājiem no igauņu un somu valodas. Tulkojis igauņu un somu tautasdziesmas, vairāku igauņu un somu dzejnieku darbus, daudz rakstījis par igauņu un somu literatūru. Pagājušā 2013. gadā Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam piešķīra Somijas Lauvas ordeņa bruņinieka ordeni par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju.

Šobrīd Guntars Godiņš ir literārā žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, aktīvi tulko un atdzejo igauņu un somu literatūru. Saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju (1993), Dzejas dienu balvu (2003, 2005), Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā (2013). Divas reizes saņēmis Literatūras gada balvu par atdzejojumiem - 2002. gadā par igauņu tautas dziesmu izlasi "Ozols auga debesīs", 2012. gadā par dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksones dzejas izlasi "Kad gos smei".
Pasākumu atbalsta VKKF.

Gvido Kajons. Portreti.

Ērmaņu muižā šobrīd ir apskatāma Gvido Kajona fotogrāfiju izstāde "Portreti". Kopumā ir apskatāmi 36 Latvijā pazīstamu mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un dzejnieku portreti, kas tapuši laikā no 1981. gada līdz 2014. gadam. Esiet laipni aicināti uz muižu, nekautrējaties ienākt un apskatīties!

Paldies fotogrāfam Valdim Ošiņam par izstādes atklāšanas hroniku attēlos!

Sandra Ošiņa (no kreisās), Gvido Kajons, Anita Uzulniece un Inga Prauliņa

Gunārs Lūsis

Uģis Prauliņš

Gvido Kajons un Sandra Ošiņa

         Izstāde būs apskatāma līdz 29. augustam. Septembrī tā ceļos uz Oleru muižu pie Rūjienas.

Muižas portikā

Katrīna par Etnonakti (2014. gada 26. jūlijā)

Vārpas

Iebraucot Ērmaņu muižas pagalmā, ieraugām apburošo muižas ēku un pretī nāk priecīgi saimnieki. Visi, gan koncerta dalībnieki, gan apmeklētāji, tiek laipni sagaidīti un kārtīgi pabaroti.

Sajūtas pirms paša koncerta ir diezgan satraucošas, bet Uģis Prauliņš pirmās koncerta dalībnieces Vārpas nomierina ar vārdiem: „Es izdzeršu tēju un sākam“.

Verska Naase

Oskara Patjanko kapela

Folkloras kopa „Vārpas“ izpilda jau daudz pieminētos Liepnas balsus - pašlaik meitenes ir vienīgās, kuras dzied un rāda 

publikai tieši šo materiālu.

Dziedātājas pirms koncerta ir īpaši satraukušās, jo skatuviskā pieredze nav īpaši liela, arī Ilgas Reiznieces klāt neesamība rada mulsumu un nedrošības sajūtu.

Kā otrās uzstājas Setu dziedātājas VERSKA NAASE'. Pirmais, kas „iekrīt acīs“, ir bezgala krāšņie tērpi un nav pat iespējams iedomāties, kāda varētu būt mūzika, kas tūlīt atskanēs. Viņu dziedājums ir spēcīgs un vienreizējs. Viss kopā rada neaizmirstamu iespaidu par Setu tradicionālo kultūru.

Oskara Patjanko kapella liek klausītājiem ilgi gaidīt, bet

priekšnesums ir gaidīšanas vērts. Ar dzīvesprieku un atraktivitāti šie mūziķi aizrauj klausītāju prom no ikdienas un ievelk līksmā un lustīgā pasaulē.

Leila Alijeva

Kā pēdējie uzstājas Leila Alijeva un “Baltās skaņas”, kuri savienojuši latviešu tautasdziesmu ar azerbaidžāņu mūzikas

motīviem. Šie divi komponenti izveido nekad nedzirdētas skaņas, kuras to savdabības dēļ var klausīties ar neticamu interesi un aizrautību.

Etnonakts noslēdzas ar īsiem, bet lustīgiem dančiem. Dancotgribētāju nav daudz, bet esošie godam nodejo visus dančus. Danču muzikantes - Vārpu meitenes, nav izvēlējušās lēnus dančus, kurus dancojot varētu atpūsties no dienas steigas un svelmes. Tieši otrādi – izvēlēti ir paši ātrākie un lustīgākie danči.

Liels paldies Uģim un Ingai Prauliņiem par daudzveidīgo un krāšņo skaņu piedzīvojumu, ko varēja izdzīvot un izbaudīt Ērmaņu muižā.

        Katrīna Riekstiņa

P.S. Paldies Katrīnai par jauko Etnonakts norišu atspoguļojumu un mūsu draugam Stīvam Vaitam no Kentas par skaistajām bildēm.

Apvienotā angļu-latviešu grupa The Storks (Stārķi)

Zvaigžņotās nakts koncerts 2014

Svētdien 10. augustā 23:00 Ērmaņu muižas portālā eksperimentalais semi-acustic ambient ethno-jazz fusion trio Prauliņš/Ozols/Orubs. Klausīsimies mūziku zem zvaigžņotajām debesīm naktī uz pirmdienu.

Artis Orubs

Artis Orubs ir pašlaik vispieprasītākais ritmisko mūzikas žanru sitamo instrumentu speciālists Latvijā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, izglītojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Amsterdamas Karaliskajā konservatorijā (Nīderlande). Spēlējis kopā ar Thijs van Leer un citiem pasaulslaveniem mūziķiem.

Viņa vispusīgais ieguldījums laikmetīgajā sitamo instrumentu spēlē dzirdams daudzos pēdējā laika spēcīgākajos džeza un arī etnomūzikas projektos: Riga Jazz Quartet, „Zarbugans” (Laima Jansone), Elektrofolk, Erik Truffaz, Raimonds Tiguls, Latvijas Radio bigbends, „Neizteiktie vārdi” (Inga Bērziņa, Madars Kalniņš, Andris Grunte, Artis Orubs), „Room” - DP trio & George Steele, „Funk Therapy” - Deniss Pashkevich Funk Therapy, “Outlook” - Frank/Pashkevich quartet, “Day's delight” - Margo Klerx , “Bloom” - Margriet Sjoerdsma, “Fast forward” - Cesar Latorre trio u.t.t.

Intervijaar Arti Orubu (Kaspars Zaviļeiskis, Rīga|2014): "Arī Latvijai ir savs skanējums. Taču mūsu nelaime ir tā, ka nemitīgi gribam skatīties uz citiem, salīdzināt, mēģināt kopēt. Patiesībā jau katram cilvēkam ir dota spēja domāt, kustināt smadzenes, kaut ko veidot."

Edvīns Ozols

Edvīns Ozols tandēmā ar Arti Orubu bieži muzicē mūsdienu interesantākajos laikmetīgā džeza mūzikas projektos, kur vien nepieciešama viņa īpašā kontrabasa un elektrobasa spēles ekspertīze: FREE JAZZ improvizācijas vakars SIG / Siegfried / klavieres, čells - Artis Orubs / bungas - Edvīns Ozols / bass; daudzos ar Denisu Paškeviču saistītos mūzikas projektos: “Kad satiekas divas pasaules”,
 Deniss Pashkevich, Arkady Gotesman, Edvīns Ozols, un Deniss Pashkevich with Madars Kalnins, Edvins Ozols & Rihards Zalupe; kā arī Riga Jazz Quartet, Beka Gochiashvili, Edvins Ozols, Ivars Arutyunyan “I'll be seeing you” un Māra Briežkalna kvintets.

Uģis Prauliņš

UģisPrauliņš mūzikā pārsvarā darbojas kompozīcijas jomā. Ar dzīvo muzicēšanu (taustiņinstrumenti) saistīts jau no 70-tiem gadiem, iesaistoties vairākos tālaika underground pasākumos (progresīvā roka grupā “Salve”), vēlāk 1980-tos gados ārtroka grupā “Vecās mājas”, kurās galveno vietu ieņēma oriģinālkompozīcijas, ilgstošas improvizācijas, balstītas uz sava laika progresīvo mūziku.

Komponista līdzšinējā pieredze rezultējusies konceptuālajos skaņu albumos: “Pagānu gadagrāmata” (1998) [Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels, Uģis Prauliņš, Gints Sola, Andris Alviķis, Nils Īle] un “Odi et amo” (1999) [Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns].

Veiksmīgākie darbi (Missa Rigensis un The Nightingale) kļuvuši par profesionālo koru repertuāru visā pasaulē.

Uģis: “Pēc Arta Oruba pamudinājuma, pagājušās sezonas sadarbības laikā nolēmām neatlikt mūsu kopīgās skaņu pasaules redzējuma atklāšanu sev un pasaulei. Ar Arti Orubu vēlējos sadarboties jau sen, vērojot viņa entuziasmu; tagad jo īpaši – pilnīgi jaunas, brīvi domājošas mūziķu paaudzes kontekstā.” – Uģis Prauliņš.

Šai nakts koncertseansā dzirdēsim iepriekšējos gados tapušas oriģinālkompozīcijas, kā arī sava laika nerealizētās idejas un asociatīvas bebop laikmeta un fusion jazz standartu virknes.

Ņemiet siltas jakas, segas un spilvenus, gulēsim zālē, skatīsiemies zvaigznēs un klausīsimies Uģi Prauliņu, Edvīnu Ozolu un Arti Orubu. Sākums 23:00. Baudīsim pēdējās siltās vasaras naktis!

Koncertu atbalsta VKKF.

Tveicīgā augusta svētdienā

Gvido Kajons

Lai arī augusta tveice gurdina, muižas vēsās telpas atspirdzina un uzlādē. Svēdien 3. augustā 16:00 Ērmanu muižā tiks atklāta izcilā foto mākslinieka Gvido Kajona izstāde "Portreti" un ēnainajā zālē varēsim klausīties Ievu Manoni  (soprāns) un Diānu Bergmani (klavieres).

Gvido Kajona jaunā fotogrāfiju izstāde apkopo 36 Latvijā pazīstamu mākslinieku portretus. Varēsim redzēt un vērtēt Ivaru Cinkusu, Dzintru Geku, Ievu Paršu, Ingu Baušķenieku, Edgaru Liepiņu, Juri Kulakovu, B.B. King, Gidonu Krēmeru, Mārtiņu Braunu, Vari Vētru un citus.









Ieva Manoni ir latviešu izcelsmes dziedātāja no Itālijas. Vokālo mākslu apguvusi pie Alidas Ferrarini (Itālija), Tomasa Busa (Vācija) un Elizabetes Lombardi (Itālija). Ir iegūtas atzinības dažādos konkursos Koneljano, Siennā, Goricijā, Portsahā u.c. Ieva regulāri koncertē Itālijā, Latvijā un citās Eiropas zemēs. Ērmaņu muižas programmā izskanēs: V.A.Mocarta, F.Šūberta, R.Šūmaņa un A.Varlamova dziesmas un romances.

Ieva Manoni

Pasākumu atbalsta VKKF.