Portika logs

Portika logs

pirmdiena, 2014. gada 20. oktobris

Senās mūzikas vakars Ērmaņos

Senās mūzikas ansamblis Ludus
Sestdien 25. oktobrī 17:00 Ērmaņu muižas sezonas noslēguma koncertā mūs priecēs senās mūzikas ansamblis Ludus un seno deju grupas Ballare dejotāji.

Senās mūzikas ansamblis Ludus dibināts 1988. gada novembrī, pirmajiem Latvijā iedzīvinot senās mūzikas skanējumu un uzstājoties laikmetam atbilstošos, autentiskos tērpos. Muzicēs Māra Birziņa (vijole), Lauma Liepiņa (čells), Dagnija Tuča (blokflauta), Sergejs Sjomins (lauta) un Ainars Paukšēns (viola da gamba). Ansambļa repertuārā valda vēlīnās renesanses un agrīnā baroka laika kompozīcijas, komponistu Mihaela Pretoriusa, Tilmana Susato, Pjēra Falēza un citu autoru darbi. Īpaša vieta ansambļa programmā ierādīta seno deju mūzikai. Arī 25. oktobrī seno deju maģiskos rakstus demonstrēs Ballare dejotāji Irēna Rasa-Rasiņa un Ainars Sviķis. Grupa Ballare dibināta 2000. gadā. Tās repertuārā ir Eiropas valstu - Itālijas, Francijas, Spānijas, Vācijas, Anglijas u.c. - viduslaiku un renesanses dejas (15. - 17. gadsimts).

Seno deju grupas Ballare mākslinieciskā
vadītāja Guna Ezermale



piektdiena, 2014. gada 5. septembris

Dzejas dienas Ērmaņos

Guntars Godiņš
2014. gada 6. septembrī 18:00 Ērmaņu muižā tikšanās ar dzejnieku Guntaru Godiņu "Es uguni pārtulkošu latviski". Klausīsimies dzeju, mūziku, runāsim par dzīvi un baudīsim silto atvasaras vakaru, bet, vakaram satumstot, iekursim omulīgo Godin krāsniņu.

Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu dzejniekiem un tulkotājiem no igauņu un somu valodas. Tulkojis igauņu un somu tautasdziesmas, vairāku igauņu un somu dzejnieku darbus, daudz rakstījis par igauņu un somu literatūru. Pagājušā 2013. gadā Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam piešķīra Somijas Lauvas ordeņa bruņinieka ordeni par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju.

Šobrīd Guntars Godiņš ir literārā žurnāla "Latvju Teksti" redaktors, aktīvi tulko un atdzejo igauņu un somu literatūru. Saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju (1993), Dzejas dienu balvu (2003, 2005), Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā (2013). Divas reizes saņēmis Literatūras gada balvu par atdzejojumiem - 2002. gadā par igauņu tautas dziesmu izlasi "Ozols auga debesīs", 2012. gadā par dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksones dzejas izlasi "Kad gos smei".
Pasākumu atbalsta VKKF.

otrdiena, 2014. gada 12. augusts

Gvido Kajons. Portreti.

Ērmaņu muižā šobrīd ir apskatāma Gvido Kajona fotogrāfiju izstāde "Portreti". Kopumā ir apskatāmi 36 Latvijā pazīstamu mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un dzejnieku portreti, kas tapuši laikā no 1981. gada līdz 2014. gadam. Esiet laipni aicināti uz muižu, nekautrējaties ienākt un apskatīties!

Paldies fotogrāfam Valdim Ošiņam par izstādes atklāšanas hroniku attēlos!

Sandra Ošiņa (no kreisās), Gvido Kajons, Anita Uzulniece un Inga Prauliņa

Gunārs Lūsis

Uģis Prauliņš

Gvido Kajons un Sandra Ošiņa
         Izstāde būs apskatāma līdz 29. augustam. Septembrī tā ceļos uz Oleru muižu pie Rūjienas.

Muižas portikā

Katrīna par Etnonakti (2014. gada 26. jūlijā)

Vārpas
Iebraucot Ērmaņu muižas pagalmā, ieraugām apburošo muižas ēku un pretī nāk priecīgi saimnieki. Visi, gan koncerta dalībnieki, gan apmeklētāji, tiek laipni sagaidīti un kārtīgi pabaroti.
Sajūtas pirms paša koncerta ir diezgan satraucošas, bet Uģis Prauliņš pirmās koncerta dalībnieces Vārpas nomierina ar vārdiem: „Es izdzeršu tēju un sākam“.
Verska Naase
Oskara Patjanko kapela
Folkloras kopa „Vārpas“ izpilda jau daudz pieminētos Liepnas balsus - pašlaik meitenes ir vienīgās, kuras dzied un rāda 
publikai tieši šo materiālu.
Dziedātājas pirms koncerta ir īpaši satraukušās, jo skatuviskā pieredze nav īpaši liela, arī Ilgas Reiznieces klāt neesamība rada mulsumu un nedrošības sajūtu.
Kā otrās uzstājas Setu dziedātājas VERSKA NAASE'. Pirmais, kas „iekrīt acīs“, ir bezgala krāšņie tērpi un nav pat iespējams iedomāties, kāda varētu būt mūzika, kas tūlīt atskanēs. Viņu dziedājums ir spēcīgs un vienreizējs. Viss kopā rada neaizmirstamu iespaidu par Setu tradicionālo kultūru.
Oskara Patjanko kapella liek klausītājiem ilgi gaidīt, bet
priekšnesums ir gaidīšanas vērts. Ar dzīvesprieku un atraktivitāti šie mūziķi aizrauj klausītāju prom no ikdienas un ievelk līksmā un lustīgā pasaulē.
Leila Alijeva
Kā pēdējie uzstājas Leila Alijeva un “Baltās skaņas”, kuri savienojuši latviešu tautasdziesmu ar azerbaidžāņu mūzikas
motīviem. Šie divi komponenti izveido nekad nedzirdētas skaņas, kuras to savdabības dēļ var klausīties ar neticamu interesi un aizrautību.
Etnonakts noslēdzas ar īsiem, bet lustīgiem dančiem. Dancotgribētāju nav daudz, bet esošie godam nodejo visus dančus. Danču muzikantes - Vārpu meitenes, nav izvēlējušās lēnus dančus, kurus dancojot varētu atpūsties no dienas steigas un svelmes. Tieši otrādi – izvēlēti ir paši ātrākie un lustīgākie danči.
Liels paldies Uģim un Ingai Prauliņiem par daudzveidīgo un krāšņo skaņu piedzīvojumu, ko varēja izdzīvot un izbaudīt Ērmaņu muižā.

        Katrīna Riekstiņa

P.S. Paldies Katrīnai par jauko Etnonakts norišu atspoguļojumu un mūsu draugam Stīvam Vaitam no Kentas par skaistajām bildēm.

Apvienotā angļu-latviešu grupa The Storks (Stārķi)

trešdiena, 2014. gada 6. augusts

Zvaigžņotās nakts koncerts 2014

Svētdien 10. augustā 23:00 Ērmaņu muižas portālā eksperimentalais semi-acustic ambient ethno-jazz fusion trio Prauliņš/Ozols/Orubs. Klausīsimies mūziku zem zvaigžņotajām debesīm naktī uz pirmdienu.

Artis Orubs
Artis Orubs ir pašlaik vispieprasītākais ritmisko mūzikas žanru sitamo instrumentu speciālists Latvijā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, izglītojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Amsterdamas Karaliskajā konservatorijā (Nīderlande). Spēlējis kopā ar Thijs van Leer un citiem pasaulslaveniem mūziķiem.
Viņa vispusīgais ieguldījums laikmetīgajā sitamo instrumentu spēlē dzirdams daudzos pēdējā laika spēcīgākajos džeza un arī etnomūzikas projektos: Riga Jazz Quartet, „Zarbugans” (Laima Jansone), Elektrofolk, Erik Truffaz, Raimonds Tiguls, Latvijas Radio bigbends, „Neizteiktie vārdi” (Inga Bērziņa, Madars Kalniņš, Andris Grunte, Artis Orubs), „Room” - DP trio & George Steele, „Funk Therapy” - Deniss Pashkevich Funk Therapy, “Outlook” - Frank/Pashkevich quartet, “Day's delight” - Margo Klerx , “Bloom” - Margriet Sjoerdsma, “Fast forward” - Cesar Latorre trio u.t.t.

Intervijaar Arti Orubu (Kaspars Zaviļeiskis, Rīga|2014): "Arī Latvijai ir savs skanējums. Taču mūsu nelaime ir tā, ka nemitīgi gribam skatīties uz citiem, salīdzināt, mēģināt kopēt. Patiesībā jau katram cilvēkam ir dota spēja domāt, kustināt smadzenes, kaut ko veidot."

Edvīns Ozols
Edvīns Ozols tandēmā ar Arti Orubu bieži muzicē mūsdienu interesantākajos laikmetīgā džeza mūzikas projektos, kur vien nepieciešama viņa īpašā kontrabasa un elektrobasa spēles ekspertīze: FREE JAZZ improvizācijas vakars SIG / Siegfried / klavieres, čells - Artis Orubs / bungas - Edvīns Ozols / bass; daudzos ar Denisu Paškeviču saistītos mūzikas projektos: “Kad satiekas divas pasaules”,
 Deniss Pashkevich, Arkady Gotesman, Edvīns Ozols, un Deniss Pashkevich with Madars Kalnins, Edvins Ozols & Rihards Zalupe; kā arī Riga Jazz Quartet, Beka Gochiashvili, Edvins Ozols, Ivars Arutyunyan “I'll be seeing you” un Māra Briežkalna kvintets.

Uģis Prauliņš
UģisPrauliņš mūzikā pārsvarā darbojas kompozīcijas jomā. Ar dzīvo muzicēšanu (taustiņinstrumenti) saistīts jau no 70-tiem gadiem, iesaistoties vairākos tālaika underground pasākumos (progresīvā roka grupā “Salve”), vēlāk 1980-tos gados ārtroka grupā “Vecās mājas”, kurās galveno vietu ieņēma oriģinālkompozīcijas, ilgstošas improvizācijas, balstītas uz sava laika progresīvo mūziku.
Komponista līdzšinējā pieredze rezultējusies konceptuālajos skaņu albumos: “Pagānu gadagrāmata” (1998) [Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels, Uģis Prauliņš, Gints Sola, Andris Alviķis, Nils Īle] un “Odi et amo” (1999) [Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns].
Veiksmīgākie darbi (Missa Rigensis un The Nightingale) kļuvuši par profesionālo koru repertuāru visā pasaulē.

Uģis: Pēc Arta Oruba pamudinājuma, pagājušās sezonas sadarbības laikā nolēmām neatlikt mūsu kopīgās skaņu pasaules redzējuma atklāšanu sev un pasaulei. Ar Arti Orubu vēlējos sadarboties jau sen, vērojot viņa entuziasmu; tagad jo īpaši – pilnīgi jaunas, brīvi domājošas mūziķu paaudzes kontekstā.” – Uģis Prauliņš.

Šai nakts koncertseansā dzirdēsim iepriekšējos gados tapušas oriģinālkompozīcijas, kā arī sava laika nerealizētās idejas un asociatīvas bebop laikmeta un fusion jazz standartu virknes.

Ņemiet siltas jakas, segas un spilvenus, gulēsim zālē, skatīsiemies zvaigznēs un klausīsimies Uģi Prauliņu, Edvīnu Ozolu un Arti Orubu. Sākums 23:00. Baudīsim pēdējās siltās vasaras naktis!

Koncertu atbalsta VKKF.

ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

Tveicīgā augusta svētdienā

Gvido Kajons
Lai arī augusta tveice gurdina, muižas vēsās telpas atspirdzina un uzlādē. Svēdien 3. augustā 16:00 Ērmanu muižā tiks atklāta izcilā foto mākslinieka Gvido Kajona izstāde "Portreti" un ēnainajā zālē varēsim klausīties Ievu Manoni  (soprāns) un Diānu Bergmani (klavieres).

Gvido Kajona jaunā fotogrāfiju izstāde apkopo 36 Latvijā pazīstamu mākslinieku portretus. Varēsim redzēt un vērtēt Ivaru Cinkusu, Dzintru Geku, Ievu Paršu, Ingu Baušķenieku, Edgaru Liepiņu, Juri Kulakovu, B.B. King, Gidonu Krēmeru, Mārtiņu Braunu, Vari Vētru un citus.









Ieva Manoni ir latviešu izcelsmes dziedātāja no Itālijas. Vokālo mākslu apguvusi pie Alidas Ferrarini (Itālija), Tomasa Busa (Vācija) un Elizabetes Lombardi (Itālija). Ir iegūtas atzinības dažādos konkursos Koneljano, Siennā, Goricijā, Portsahā u.c. Ieva regulāri koncertē Itālijā, Latvijā un citās Eiropas zemēs. Ērmaņu muižas programmā izskanēs: V.A.Mocarta, F.Šūberta, R.Šūmaņa un A.Varlamova dziesmas un romances.

Ieva Manoni
Pasākumu atbalsta VKKF.

trešdiena, 2014. gada 16. jūlijs

Etnonakts

2014. gada 26. jūlijā 18.00 Ērmaņu muižā sākas Etnonakts. Skanēs latviešu, lībiešu, igauņu un azerbaidžāņu etnomūzika. Noslēgumā danči. Brauciet, būvējiet pļavā teltis un izbaudiet Etnonakti!

Programmā:

Vārpas
Etnogrupa Vārpas no Rīgas izpildīs Alūksnes novada Liepnas pagasta unikālos Liepnas balsus. Grupas muzikālās vadītājas Ilgas Reiznieces dzimtas saknes meklējamas tieši Liepnas pagastā. 







Julgī Stalte
Julgī Stalte un Dāvis Stalts dziedās Kurzemes krasta lībiešu dziesmas. Vēl pavisam nesen Malienas pusē dzīvoja un saimniekoja Gaujas lībieši, kurš bija arī Ērmaņu muižas vecsaimnieks Dāvis Prauliņš. 











Igaunijas etnogrupa Verska Naase' ar vadošo mūziķi Meel Valk dziedās un spēlēs Setu zemes mūziku, iepriecinot mūs ar pierobežas igauņu etnomuzicēšanas tradīcijām.

Verska Naase


Oskara Patjanko kapela
Oskara Patjanko kapela atskaņos 20. gadsimta sākuma mūziku. Viens no kapelas izmantotajiem instrumentiem - slavenā ieviņa - 20. gadsimta sākuma Vidzemes populārākais ermoņiku veids. Kapelā apvienojušies Mūzikas Akadēmijas etnomuzikologi.









Dziedātāja Leila Alijeva kopīgi ar domubiedriem izveidojusi muzikālo projektu Baltās skaņas, kas sapludina divu kultūru kanonus – latviešu dainas ar azerbaidžāņu mugam
Leila Alijeva
Ideja par šādu projektu dzima, kad Leila viesojās sava tēva dzimtenē Azerbaidžānā un apjauta, ka sapludinot savu vecāku dzimteņu, Latvijas un Azerbaidžānas, kultūras pamatus var izveidoties  inovatīvs skanējums. Leila Alijeva kopš 2011. gada apgūst mugam dziedāšanu Azerbaidžānas Nacionālajā konservatorijā Baku, iepriekš Rīgā mācījusies dziedāšanu džeza studijā pie Jolantas Gulbes un Denisa Paškeviča.

Mugam ir sena tradicionāla mūzika no Azerbaidžānas, kuras pirmsākumi nav tik viegli definējami, jo mugam ir veidojies vairāku gadsimtu garumā. Tā bija un vēl joprojām ir dzirdama Kaukāza un Senās Persijas reģionā. Mugam ir brīva ritmā, melodiska un mikrotoņu sakopota mūzika, kurā liela loma ir improvizēšanas spējām, ar loģisku, noslēdzošu frāzi. Mugam ir intensīva, dinamiska un apziņas transformējoša mūzika, kas iekļauta UNESCO nemateriālajā kultūras mantojumā.
Baltās skaņas. Latvija – Azerbaidžāna Ērmaņu muižā izskanēs kamersastāvā, piedalīsies Leila Alijeva (vokāls, dafs, kokle), Dzintars Vīksna (perkusijas), Ieva Rutentāle (flauta, vokāls).

Baltās skaņas

Etnonakti finansiāli atbalsta VKKF.



svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

Vasaras afiša

Leila Alijeva, foto Tabita Paula Avotiņa
ETNONAKTS sestdien 26. jūlijā 18:00 - 24:00

Programmā:
Etnogrupa "Vārpas" dziedās Liepnas balsus, tik savdabīgus un atšķirīgus no visas pārējās Latvijas. Liepnas pagasts no Ērmaņiem vien 30 km attālumā. Dzied skolnieces un studentes no Rīgas, grupu vada Ilga Reizniece.

Lībiešu muzikālo tradīciju kopēji Julgī Stalte un Dāvis Stalts dziedās Kuzemes krasta lībiešu dziesmas.

Meel Valk no Setomaa (Setu zemes) Igaunijā ar saviem domubiedriem dziedās un spēlēs setu mūziku. Setu zeme ir mūsu tuvās ārzemes un uz Ērmaņiem igauņu mūziķiem jāceļo 80 km.

Etnomūziķe Leila Alijeva savā mūzikā apvieno savas saknes - latviešu tautas dziesmas ar azerbaidžāņu tradicionālajiem mugama dziedājumiem. Pateicoties Leilai, mūzika uz Ērmaņiem ceļos 3000 km.

Noslēdzoties Etnonakts programmai, sāksies tautas danči, dejas vadīs "Vārpas" un Meel Valk grupa.


Ieva Manoni
IEVA MANONI un GVIDO KAJONS svētdien 3. augustā 16:00

Latviešu izcelsmes kamerdziedātāja Ieva Manoni no Itālijas viesosies Latvijā un Ērmaņu muižā skanēs Mocarta, Šūberta un Varlamova mūzika.

Šajā pašā svētdienā Ērmaņu muižā tiks atklāta izcilā fotomākslinieka Gvido Kajona fotoizstāde "PORTRETI"












Artis Orubs
ZVAIGŽŅOTĀS NAKTS KONCERTS Ērmaņu muižā - EKSPERIMENTĀLAIS DŽEZA TRIO zem klajām debesīm svētdien 10. augustā 23:00

Uģis Prauliņš (taustiņinstrumenti),
Edvīns Ozols (kontrabass),
Artis Orubs (sitamie instrumenti)





Pateicamies VKKF par finansiālo atbalstu vasaras pasākumiem Ērmaņu muižā.

piektdiena, 2014. gada 20. jūnijs

Pavlovskas ciemiņi

Uģis Prauliņš aicina uzkāpt tornītī
17. jūnijā Ērmaņu muižā ciemojās Pavlovskas muzejrezervāta pārstāvju grupa savas Alūksnes vizītes ietvaros.

Ciemošanās iesākās ar muižas apskati. Uģis viesiem izrādīja muižu, paveiktos restaurācijas un renovācijas darbus, skaidroja, kā mēs saprotam muižas atjaunošanu. Ēka atjaunojas, ja vienlaicīgi ar restaurācijas darbiem tiek veidota ēkas jaunā dzīvība, garīgais saturs.
Vēlāk tika klāts galds un muzikālā atmosfērā baudītas mūsu sarūpētās pusdienas.

Vispirms tika apskatīti paveiktie un veicamie restaurācijas darbi


Galds klāts un pusdienas pasniegtas

Uģis muzicē, programmā putniem veltīti skaņdarbi :)

Neiztrūkstoša fotografēšanās portikā

Pavlovskas parku, ja ieradīsimies Pavlovskā, mums solīja parādīt
līdz sīkākajai detaļai

Foto Didzis Eglītis

pirmdiena, 2014. gada 12. maijs

Kazbārži un astilbes

Kazbārdis (Aruncus dioicus)
Mūsu draugi mums ik pa laikam dāvina stādus muižas dobju ierīkošanai, paldies viņiem!

Šovasar vēlamies ziemeļu pusē pie terases kāpnēm iekārtot kazbāržu un astilbju dobes. Ja kādam jāretina savas dobes un ir jāizrok kāds kazbārdis vai astilbe, mēs būsim ļoti pateicīgi par šādu dāvanu.

otrdiena, 2014. gada 6. maijs

Sonora Vaice sezonas atklāšanas koncertā



Sonora Vaice
Svētdien 18. maijā 16:00 Ērmaņu muižas 2014. gada koncertu sezonas atklāšanas koncerts. Dziedās viena no spilgtākajām Latvijas opermākslas personībām Sonora Vaice un kopā ar viņu muzicēs komponists un mūziķis Uģis Prauliņš (klavesīns), Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi Raimonds Melderis (vijole) un Ainārs Paukšēns (čells). 

Programmā skanēs G.F. Hendeļa un V.A.Mocarta operu ārijas. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos U.Prauliņa Sonorai Vaicei veltītā dziesma "Not All Words Are Birds" (Ne visi vārdi ir putni) ar brīnišķīgā persiešu dzejnieka Mamuda Kianuša (Mahmud Kianush) dzeju. "Uzrakstīju poēmu sārtiem burtiem uz debeszila papīra… Piegāju pie loga un atvēru to plaši, sveikdams pavasara rīta sauli… Parādījās putnu bars visās varavīksnes krāsās, rotējot man acu priekšā gaismas apstarots mistiskā Visuma Dejā, veidojot ko līdzīgu topošas zvaigznes veidolam; un pēc šīs manifestācijas aizlidoja un pazuda skatienam… Devos atpakaļ pie sava galda, lai vēlreiz izlasītu savas rindas… Vārdi bija zuduši un papīrs kļuvis… balts…" 

G.F. HANDEL
3 Kleopatras ārijas no 'Jūlijs Cēzars' [1724]:
"Se pieta di me non senti",
"Da tempeste",
"Piangero la sorte mia";



'Alcina' [1735]:
"Tornami a vagheggiar",
"Ombre pallide";
Armīdas ārija no 'Rinaldo' [1711]:
"Furie terribili";
JAUNDARBS
"Not All Words Are Birds" (Mahmud Kianush - Uģis Prauliņš) [2013 & 2014] 
W.A.MOZART
Aspazijas ārijas no 'Mitridate, Re di Ponto' [1770]:
"Al destin",
"Pallid ombre".



Koncertu atbalsta VKKF un Alūksnes pašvaldība.

ceturtdiena, 2014. gada 2. janvāris

2013. gada noslēguma koncerts

Tango sin Quinto Ērmaņu muižā, foto Roberts Skesteris
Paldies visiem, kuri piedalījās mūsu krāšņajā sezonas noslēguma aktā (šoreiz gan bez dejām, tikai mūzika).
“Tango sin quinto” mūs nogādāja tālās iedomu pasaulēs – Argentīnā, Latīņamerikā un arī tepat Eiropā – Francijā.
Tango stāstu tēlainība, noskaņas un pat vīziju veidošana ir īstas mākslas seanss, izstāstītie dziesmu stāsti – vienalga kādā valodā, bija kā savs īpašs notikums.
Grupas mūziķu profesionālās prasmes iespaidoja kā spēks, īpaši - ar kādu lielākais stīgu instruments – Jāņa Stafecka kontrabass pārliecināja, satriecošiem Bartoka pizzicato elementiem mijoties ar gan čellisku legato augstā tesitūrā, reizēm kļūstot par perkusijinstrumentu, sagriežot klausītāju prātus un sajūtas karstā iedomu dejas virpulī.

“Amber” Aijas Vītoliņas balsī ieskanējās sengaidītā patiesības sajūta – pieredzējusi, neizskaistināta, nesasaldināta Latīņamerika – un tā nepameta klausītāju visa koncerta garumā. Balss saspēle ar instrumentiem – dabiska, nesamākslota par mīlu ar mīlestību.

Dinamiskais balanss – izcils, elastīgs; spontānās netveramās faktūrās radoši savienojās akordeona, klavieru un vijoles tembrs, radot gandrīz netveramas, bet iespaidīgas stilistiskas pārejas no viena stila uz otru – kā joks, brīva muzicēšana 'ne pēc notīm', uzverd kulminācijas un pēkšņi pianissimo ...

Raimonda Meldera smalki niansētais un akadēmiski filigrānais vijoles dziedājums lieliski ieaudās visu instrumentu vienlīdzīgā sadarbībā, savstarpēja funkciju maiņā ar smalkām gradācijām un nevainojamu precizitāti apveltītajā Artūra Novika spēlē, kuru vainagoja novadnieka Romāna Vendiņa delikātais pianisms un Aiņa Zavacka niansētais, krāsainais (zvaniņi, cajon u.c. dažādi eksotiski sitamie instrumenti) ritmiskais pamats. Aijas Vītoliņas dabiskajam, neviltotajam šarmam ik pa laikam pievienojās braši piedziedājumi vīru balsīs.

Īstā vērtība šim svētku koncertam ir tradicionālas, lai arī pasaulē ārkārtīgi populāras, mūzikas neviltots atainojums. Varēja vērot kā ļaudis iedzīvojas kopējā sajūtā, kopējā priekā.
Paldies KKF par iespēju uzaicināt augstas klases mūziķus uz vēsturisko un daudziem vēl neatklāto Alūksnes novadu!
Uģis Prauliņš – biedrības 'Ērmaņu muiža' emuāram.