 |
Zvaigžņotās nakts koncerts 11. augusta naktī 2012.
Foto Jānis Vidmants Kalniņš |
Civilizācijas
vēsturē ir apzināti vairāki zelta laikmeti mūzikā un viens no
tiem, vispazīstamākais, ir Vīnes klasikas virsotnes 18.gs.
otrajā pusē un 19.gs.
sākumā: Haidns, Mocarts un Bēthovens. Tieši šādu programmu
Ērmaņu muižas nakts brīvdabas koncertam izvēlējās vijolnieks
Raimonds Melderis, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra
vijolnieks, laikmetīgās mūzikas festivāla "Arēna"
direktors.
Šī
bija karaliska iespēja aukstajā 11. augusta naktī, kad
veiksmīgākie zvaigžņu vērotāji debesīs paspēja pamanīt
vairāk kā 10 krītošās zvaigznes, baudīt klasiskās sonātes un
trio formu izveidotāja Jozefa Haidna asprātīgos, možos
sacerējumus ar gandrīz neiztrūkstošo kādreizējās popmūzikas
modes deju - menuetu vidusdaļā.
Skanējums
- lielisks: mūziķu ansambli konsolidēja Ērmaņu muižas portāla
izbūves arhitektoniskās formas un mākslinieku saspēles
savstarpējais intrumentālais balanss. Labskanība bija vienlīdz
augstvērtīga tuvāku un tālāku ceļu (Maliena, Alūksne, Iecava,
Baldone, Rīga, Somija utt.) mērojošiem klausītājiem, kā arī uz
nākošajiem programas numuriem gaidošajiem māksliniekiem, gan
apkārtējām dabas radībām - stārķim, sabuļiem un lapsām;
pagājušā gada aplausu dalībnieks ūpis nebija ieradies, taču no
tuvējā lauka pāri ceļam nakts klusumā (starp skaņdarbiem - cik
delikāti!) atskanēja pāris pēc sabiedrības noilgojušos govju
māvieni. Arī mēness lēnām pacēlās no apvāršņa no Brencu
puses kā milzu apgaismojuma lampa pamalē, nevis sargājoši kā
iepriekšējā gadā - aiz mājas apgaismojot dienvidu pagalmu.
Nakts
rasa un saltums 8 - 10 C pēc laika droši vien aizmirsīsies un
paliks atmiņā tikai romantiska uzdrošināšanās klausīties un
klausīties kā mūziķi aizvien vairāk iesila un sasildīja
apkārtesošās dvēseles, garus. Haidnam sekoja Mocarts, kura
menueta laikā Raimonds atkal aicināja dejot klausītājus
(iespējams, tuvākajā laikā jāapgūst dejas soļi).
Par
tālaika populārās mūzikas formām var teikt - dižie klasiķi -
(kā mums skolā mācīja: Vīnes klasicisti)
mācēja populārās dejas izvērst par nopietnu un attīstošu
mākslu, gluži kā Charlie Parker, John Coltrane un Miles Davis
svinga formas par avangardisko bebop un tālāk - kvartālām
harmonijām modālo jazz un fusion. 'Viss kādreiz jau darīts, dārgo
Vatson' - tā kādreiz dižais Šerloks Holmss.
 |
Muzicē pianiste Līga Paegle,
foto Anna Katrīna Paukšēna |
Nakts
atmosfērā izcēlās vakara mūziķu individualitātes, personības
- lociņinstrumentālistu (Raimonds Melderis: vijole, Taņa Ļebedeva:
alts, Ainārs Paukšēns: čells) aktīvie, dzīvie, spontānie stīgu
skāriena veidi: marcato,
spiccato, pizzicato
utt, kurus mums iedvesmā devusi nesenā baroka mūzikas renesanse -
tie deva iespēju sajust akordu dramatismu, tembrālo dažādību,
ritmisko dinamiku. Ar šiem 'ieročiem' - izteiksmes līdzekļiem var
nokļūt dziļi klausītāju sirdīs. Flautas (Sniedze Prauliņa) un
klavieru (Rihards Plešanovs un Līga Paegle) piebiedrošanās
vainagoja stīgu trio skanējumu, īpaši koncerta noslēgumā:
Bēthovena 15 gadu vecumā (!) sarakstīto ģeniālo, viņa dzīves
laikā nepublicēto klavieru kvartetu Nr. 3 Do mažorā (WoO 36).
Koncerta
izskaņu bagātināja slavenais un nepārprotami daiļais Leo Delība
'Ziedu duets' no operas "Lakmē", kuru mēs pazīstam arī
no lieliskā Garančas / Netrebko dziedājuma. Šoreiz ar to mūs kā
īpašu pārsteigumu un veltījumu mājas saimniecei Ingai Prauliņai
izcili skaisti dziedāja Sniedze Prauliņa (soprāns) un Līga Paegle
(alts) visu vakara mākslinieku kameransambļa pavadījumā,
sasniedzot ieraksta kvalitāti.
Šoreiz
nakts koncerts spēja pulcēt nedaudz vairāk kā 50 klausītāju,
kas ir laba zīme, jo izkristalizējas pastāvīgā auditorija,
interesenti; kopumā ir gandarījums, ka koncertu apmeklē tieši
interesenti
un, kā piezīmēja mākslinieks (novadnieks! - Gulbenes mūzikas
skolā mūziķa gaitas uzsākušais spilgtais, daudzsološais
talants, Milānas Starptautiskā mūzikas izpildītāju konkursa
uzvarētājs) Rihards Plešanovs: "ir pārsteidzoši spēlēt
tik uzmanīgai un disciplinētai auditorijai" (pārfrazējums
mans - U. P.), jo - ticiet man - mūziķi jūt katru knosīšanos,
neapmierinātību, vienaldzību, utt. Kā teica iepriekšējā Ievas
Paršas koncerta š.g. maijā pianists prof. Aldis Liepiņš - par
atbildību Ērmaņu muižas klausītāju priekšā - viņam bija
vēlreiz pa jaunu jāpierāda Mocarta vārda diženums (kurš ir tik
neapstrīdams profesionālo, akadēmisko mūziķu sabiedrībā).
 |
Muzicē Raimonds Melderis,
foto Anna Katrīna Paukšēna |
Sirsnīgs
paldies visiem klausītājiem un ziedotājiem, kuri atbalstīja
koncertu, tuvu un tālu ceļu mērotājiem. Īpašs paldies arī
Didzim Bundziņam par skatuvītes dēļu klāja izbūvi (ar speciālu
lūku kameņu ceļam), Alūksnes un Apes novada fondam - par nošu
pultīm ar apgaismojumu; kā arī Malienas pamatskolai, pagasta
pārvaldei un Alūksnes novadam par pastāvīgo atbalstu, Aināram
Paukšēnam par transportu, klavieru apkopi un skaņošanu (skanēja
lieliski!).
Vēlreiz
vēlos izcelt nesavtīgo mūziķu sastāvu, kuri ziedoja savu brīvo
laiku tālā ceļa mērošanai (nākošajā dienā viņus jau
redzējām Jūrmalā uz “Summertime” festivāla skatuves!):
Raimonds
Melderis (vijole, programmas mākslinieciskais vadītājs)
Sniedze
Prauliņa (flauta, soprāns)
Taņa
Ļebedeva (alta vijole)
Ainārs
Paukšēns (čells)
Līga
Paegle (klavieres, alts)
Rihards
Plešanovs (klavieres)
Es
domāju, ka šis ir viens no spilgtākajiem iespaidiem uz mūžu no
visiem lieliem un maziem notikumiem, kas notika 2012. g. vasarā.
Patiesā
cieņā un draudzībā,
Uģis
Prauliņš
 |
Skan Haidna trio sonāte Nr. 5 flautai, vijolei un čellam Do mažorā.
Raimonds Melderis - vijole, Ainārs Paukšēns - čells, Sniedze Prauliņa - flauta.
Foto Jānis Vidmants Kalniņš |
 |
| Pēc koncerta, foto Ainārs Paukšēns |
2012.g. 11. augusta Zvaigžņotās nakts koncerta
programma:
Mocarts:
“Ķeģļu” Trio K498 in B
Bēthovens:
Trio sonāte op.11. No 4
Haidns:
Trio op.82 G-dur “Gypsy”
Haidns:
Sonāte Nr. 5 do mažorā (no cikla "6 sonātes" flautai,
vijolei un čellam )
Haidns: Trio flautai, vijolei un čellam No 3 in G (No cikla "6 Trio"
)
Delībs:
"Ziedu duets" no “Lakmē”
